Tūrisma informācija

Nekad neesat redzējuši, kā top ozolkoka mucas? Nu liela muiža! Brauciet, jums parādīs, kā to darīja pirms 100 un vairāk gadiem.

Rubenes luterāņu baznīca ir vieta, kur pirms vairāk nekā 800 gadiem tika likti latviskās kristietības pirmsākumi. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja slavenais hronists Latviešu Indriķis.

Dikļos aizsākušās latviešu teātra un dziesmu svētku tradīcijas. 1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga "Laupītāji", kurā kā aktieri piedalījās vietējie zemnieki. 1864. gada Vasarsvētkos norisinājās dikliešu sadziedāšanās ar apkārtējo pagastu un novadu dziedātājiem – aizsākums Vispārējiem Latviešu Dziesmu svētkiem.

Kocēnu centrā apbrīnojama vairāk nekā 250 gadu senā un skaisti atjaunotā Kokmuiža (senāk – Kokenhof) ar neobaroka stilā celto kunga māju (tagad skola). 2012. gada pirmajā pusē notika vērienīgi Kokmuižas partera zonas rekonstrukcijas darbi. Tā tika atbrīvota no pēdējās desmitgadēs saaugušajiem dažāda veida kokiem un krūmājiem, tika izveidots simetrisks dārzs ar saules pulksteni kā centrālo akcentu. Partera rekonstrukcijas autors – ainavu arhitekts Jānis Sirlaks.

Viks (īstajā vārdā - Viktors Kalniņš) ir vairāku literāro balvu un prēmiju laureāts. Vika pasaku parka vadmotīvs ir rosināt bērnus iepazīt viņiem domāto literatūru, tādējādi veicinot iztēles attīstību.

Gaujas nacionālajā parkā netālu no Kocēniem atrodas viens no lielākajiem un skaistākajiem devona smilšakmens atsegumiem – Sietiņiezis (norāde pa labi no lielceļa īsi pirms Valmieras).

 10 km attālumā uz Z no lielceļa atrodas Zilaiskalns - nozīmīgākā dabas svētvieta pirmskristietības laikā letgaļu zemēs. To netieši apliecina daudzās tautas teikas un nostāsti - Zilākalnā esot bijusi svētā birzs, kur Jāņos sapulcējās visa tauta. Te īpaši svinēti Labrenči, kad no malu malām ļaudis nāca uz kalnu pateikties svētajai ugunij.