Tūrisma informācija

Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu baznīca celta 1283. gadā un pamatā saglabājusi viduslaiku izskatu. Mūsdienās baznīcā apskatāmas 15. - 16. gs. ievērojamu pilsētnieku kapu plāksnes, 1886. gadā veidotas ērģeles, kā arī 1730. gada kanceles un ērģeļu lukturu gleznojumi. No 2014. līdz 2015. gadam notika baznīcas torņa atjaunošanas darbi.

Ūdenskrātuve sākotnēji bijusi daļa no viduslaiku Valmieras aizsardzības sistēmas. To veidoja Rātsupītes dambji un slūžas, ar kuru palīdzību tika uzstādināts ūdens, karadarbībai tuvojoties pilsētai. Ūdensdzirnavas šeit darbojās kopš 17. gs., bet dzirnavu ēku nojauca 1937. gadā. 

Gaujas Stāvie krasti ir 10 - 15 m augstas un 80 m platas nogāzes, kurās redzams Gaujas krastu smilšakmens atsegums. Tā ir viena no skaistākajām vietām Gaujas krastos, no kuras paveras gleznaina dabas ainava. Gaujas Stāvos krastus ir iecienījuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi.

Muzeja kompleksa darbība koncentrēta astoņās celtnēs, kas celtas no 18. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta sākumam, un atrodas teritorijā, kas veido Valmieras vēsturisko centru. Bruņinieku ielas ēku komplekss Valmierā, kurā izvietots Valmieras muzejs, ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis – Valmieras senpilsēta (valsts aizsardzības Nr.2503). Teritorija iekļauta tūrisma maršrutos un ir viena no ainaviski skaistākajām vietām Valmierā.. 

Livonijas ordeņa pilsdrupas ir 13. gs. celtās pils fragmenti. Pils mūrēšanai izmantoti laukakmeņi, granīta šķembas un dolomīts. Pils izpostīta un nodedzināta Ziemeļu kara laikā (1702. gadā), tomēr tās teritorijā daļēji saglabājusies 18. - 19. gs. apbūve, kas veido Valmieras vēsturiskā centra kodolu un mūsdienās kalpo par nozīmīgu atpūtas un apskates vietu.