Valmierietis piedalās Pasaules ķīmijas olimpiādē
Viņš stāsta, ka olimpiādē divu dienu garumā tika pārbaudītas jauniešu teorētiskās un praktiskās zināšanas. Praktiskajā daļā, kurā bija dotas piecas stundas laika, lai izpildītu trīs uzdevumus, olimpiādes dalībniekiem bija jānosaka dažādu vielu ķīmiskais sastāvs, jāanalizē reakciju ātrums, kā arī jāsintezē pretmalārijas zāles. Savukārt teorētiskajā daļā bija uzdoti deviņi uzdevumi, kas tika izklāstīti 48 lappušu garumā. Arī šo uzdevumu veikšanai bija atvēlētas piecas stundas.
"Uzdevumi bija grūti, turklāt arī iekļauties atvēlētajā laikā bija teju neiespējami. Neraugoties uz to, bija interesanti tos veikt – īpaši pretmalārijas zāļu sintēzi, jo arī reāli šāda metode tiek izmantota zāļu izgatavošanai."
Lai gan Klāvam neizdevās iekļūt medaļnieku vidū, viņš atzīst, ka ar savu sniegumu olimpiādē ir gandarīts: "Pirms olimpiādes bijām rūpīgi gatavojušies – mums palīdzēja gan iepriekšējo gadu pasaules olimpiādes dalībnieki, gan arī Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pasniedzēji. Turklāt patstāvīgi daudz biju darījis, tādēļ uzskatu, ka biju labi sagatavojies un godam pārstāvēju Latvijas un Valmieras vārdu Vjetnamā."
Līdztekus olimpiādes norisei dalībniekiem bija iespēja apskatīt un tuvāk iepazīt Vjetnamu – tās vēsturi, kultūru, dabu un ēdienus. Klāvs skaidro, ka atmiņā visspilgtāk palicis brauciens ar laivu cauri alu sistēmai. "Valsts ir ļoti daudzveidīga un kontrastiem bagāta – spozmei un bagātībai mijoties ar nabadzību, savukārt līdztekus ļoti attīstītām un pārapdzīvotām pilsētām pastāv unikāla neskartās dabas daudzveidība."
Arī savu nākotni Klāvs plāno saistīt ar ķīmiju. Viņš ir iestājies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, kur turpinās apgūt šo zinātni: "Tas ir loģisks turpmākais solis. Ķīmija mani vienmēr ir interesējusi – vēl pirms to sāka mācīt skolā, manās rokās nonāca ķīmijas eksperimentu grāmata, kuras iedvesmots, iemēģināju roku, veicot dažādus eksperimentus. Arī mani iepriekšējie skolotāji – Aleksejs Solovjovs un Eva Pētersone – spēlējuši lielu lomu, lai interese nepazustu. Piemēram, vidusskolā skolotāja Eva Pētersone regulāri uzdeva dažādus praktiskus uzdevumus, kā arī atbalstīja mūsu iniciatīvu veikt arvien jaunus eksperimentus. Manuprāt, vislabāk var iemācīties darot!"
Arī turpmākais ceļš pēc augstskolas absolvēšanas Klāvam ir skaidrs – viņš vēlas strādāt tiesu ekspertīzē analītiskās ķīmijas jomā. Viņš uzsver, ka tas ir ļoti dinamisks un aizraujošs darbs, turklāt prasa specifiskas zināšanas. Viņš iedrošina arī citus jauniešus rūpīgāk pievērsties ķīmijas apguvei, jo tā ir ļoti perspektīva zinātņu nozare, savukārt speciālisti – pieprasīti darba tirgū. "Ja ir interese par apkārt notiekošo, turklāt ir vēlme izprast, kāpēc un kā daudzas lietas un procesi notiek, tad arī ķīmija un citi dabaszinību priekšmeti var būt ļoti aizraujoši."
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Klāvs novēl visiem pilsētas skolēniem labus panākumus un sekmes, kā arī mudina skolēnus nekaitināt skolotājus: "Zinu, ka ļoti bieži gribas kritizēt un pārmest skolotājiem, ka viņi nesaprot vai negrib saprast skolēnus. Taču esmu pārliecinājies, ka tas tā nav! Tieši pretēji – viņi mums vēlas palīdzēt iegūt jaunas zināšanas un prasmes. Arī mācību process kļūst patīkamāks, ja ar pedagogu ir "atrasta kopīga valoda", turklāt rezultāti ir daudz labāki!"
Uz sarakstu
