Mazsalacas novada pašvaldība joprojām izjūt Krājbankas kraha sekas
"Tā bija vienīgā banka, kurai bija norēķinu grupa Mazsalacas novadā, tāpēc bankas darbības izbeigšana ļoti apgrūtināja dzīvi novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Turklāt vislielākais zaudētājs bija novada pašvaldība, kuras pamatbudžeta konts atradās šajā bankā. Krājbankā zaudēto naudas līdzekļu pašvaldībai ļoti pietrūka 2012.gadā un trūkst vēl arī šogad", argumentē Zunda.
Pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas, ar 2011.gada 22.novembri Mazsalacas novada pašvaldība pārtrauca veikt jaunus iepirkumus preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai, kā arī veica citas darbības, lai iespēju robežās apturētu un pārceltu uz 2012.gadu pakalpojumu un būvdarbu veikšanu, kur līgumi jau bija noslēgti. Šādā situācijā bija nepieciešams maksimāli taupīt pašvaldības rīcībā esošos līdzekļus, tāpēc Mazsalacas novada dome ar 2012.gada 1.janvāri nolēma likvidēt Skaņkalnes pagasta pārvaldi, tādējādi katru gadu ietaupot vismaz 3439 latus (Ls).
Pēc Zundas stāstītā, lai Mazsalacas novada pašvaldības iestādes kaut minimālā apjomā varētu veikt savas funkcijas, lielāko daļu pašvaldības 2011.gada novembra beigās un decembrī paredzēto izdevumu 103 879 Ls apmērā nevarēja atcelt, tāpēc to veikšana vai apmaksa tika pārcelta uz 2012.gadu. Turklāt Finanšu ministrija noraidīja novada pašvaldības lūgumu pēc finansiālās palīdzības un ierosināja pašvaldībai ņemt aizņēmumus Valsts kasē Eiropas Savienības (ES) projektu realizācijai un īstermiņa aizņēmumus, lai nodrošinātu stabilu pašvaldības finansiālo stāvokli. Līdz ar to Mazsalacas novada pašvaldība 2012.gadā ņēma vairākus aizņēmumus Valsts kasē ES projektu realizācijai. Bez tam, bija jāatsakās no daudziem jauniem projektiem pašvaldību iestādēs, lai varētu vismaz samazinātā apjomā realizēt tradicionālos ikgadējos pasākumus, skaidro Zunda.
Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas dēļ Mazsalacas novada pašvaldība bija spiesta uz vēlākiem gadiem pārcelt Parka ielas pārvada pār bijušo dzelzceļa līniju rekonstrukciju, lai gan 2011.gadā jau bija sagatavots tehniskais projekts. Tāpēc 2012.gadā pašvaldība, lai nodrošinātu satiksmes drošību, bija spiesta ierobežot automašīnu kustību uz minētā pārvada, kas radīja neērtības novada iedzīvotājiem.
Turklāt finanšu trūkums neļāva arī pašvaldībā algot sabiedrisko attiecību speciālistu, tāpēc novada iedzīvotāju informētības līmenis par pašvaldību nav pienācīgi pieaudzis.
Par spīti nedienām ar Latvijas Krājbanku, 2012.gadā Mazsalacas novadā ir bijis arī daudz "gaišo" brīžu. Pašvaldība ir pabeigusi vairākus ES fondu projektus un uzsākusi jaunus. Vairāki novada uzņēmēji ir paplašinājuši uzņēmējdarbību, kā arī pabeigta Valsts vietējā autoceļa V164 Igaunijas robeža - Mazsalaca - Vilzēni - Dikļi posma 0.00 km 17,44 km seguma atjaunošana un pastiprināšana posmā Igaunijas robeža - Mazsalaca, ko finansē ES pārrobežu programmas EST–LAT ietvaros.
Igaunijas pusē projekts turpināsies arī 2013.gadā.
Veiksmīgi tikusi arī akreditēta Mazsalacas vidusskola, kura jaunākajā Skolu reitingā no 194 pilsētu vidusskolām nominācijā "Kopvērtējums" atrodas augstajā 15.vietā valstī. Turklāt novadā veiksmīgi ir notikuši vairāki liela mēroga kultūras un atpūtas pasākumi, jo par spīti finanšu līdzekļu trūkumam, tika saglabāts kultūras un sporta pasākumu klāsts novada iedzīvotājiem.
Uz sarakstu
