Bebri – meža zemju īpašnieku draugs vai ienaidnieks?
Bebri Latvijā ir daļa no dabiskās ekosistēmas, un dabā tie ir ļoti bieži sastopami, visvairāk tieši grāvjos un upēs, kur viņiem tiek nodrošināti nepieciešamie dzīves apstākļi. Tomēr bebru populācijas pieaugums regulāri izraisa plašas diskusijas sabiedrībā, kur viena daļa uzskata, ka bebri kaitē meža infrastruktūrai un no tiem ir jātiek vaļā, bet otri aizstāv bebrus, sakot, ka ikvienam dzīvniekam ir tiesības dzīvot Latvijas dabā.
Bebri, veidojot dambjus, var appludināt mežus, bojāt meliorācijas sistēmas un samazināt meža zemes produktivitāti, tādējādi radot daudz izaicinājumus meža īpašniekiem. Neskatoties uz to, bebriem ir būtiska loma dabas līdzsvara uzturēšanā. Viņu veidotie mitrāji palielina bioloģisko daudzveidību, kļūstot par mājvietu dažādām dzīvnieku un augu sugām. Diskusijas par bebru ietekmi turpinās gadiem ilgi, un viena no skaļākajām diskusijām bija Rīgā 2013. gadā, kad bebri nolēma apmesties uz dzīvi Rīgas pilsētas kanālā, izraisot plašu sabiedrības rezonansi. Bebri var būt gan mūsu draugi, gan liels izaicinājums – viss atkarīgs no konkrētās situācijas un līdzsvara starp dabas aizsardzību un cilvēku vajadzībām.
Bebru populācijas regulēšana Latvijā
Latvijā pēdējo gadu laikā ir stabils bebru populācijas pieaugums, kas var radīt būtiskas problēmas meža un lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, šobrīd valstī ir aptuveni 80 000 bebru, bet nomedīti katru gadu tiek aptuveni 25 000–30 000 īpatņu. Lai gan nomedīto bebru skaits šķiet ļoti iespaidīgs, bebru populācija nemazinās, un tie joprojām rada nopietnus postījumus meliorācijas sistēmām un mežaudzēm. Bebru veidotie dambji appludina mežus, bojā vērtīgas koku platības un izraisa pārpurvošanos, kas negatīvi ietekmē gan zemes īpašniekus, gan tautsaimniecību kopumā. Bebru medībām ir būtiska loma populācijas regulēšanā. Mednieki palīdz ne tikai samazināt bebru skaitu, bet arī likvidē dambjus meliorācijas sistēmās, samazinot to radītos postījumus. Tomēr ne vienmēr nomedīto bebru apjoms ir pietiekams, lai kontrolētu populācijas pieaugumu. Bet tikai ar medībām nebūs līdzēts – papildus medībām nepieciešama arī zemes īpašnieku aktīva līdzdalība.
Bebri – gan mednieku, gan zemju īpašnieku atbildība
Bebru populācijas kontrolēšana ir svarīgs uzdevums gan zemju īpašniekiem, gan medniekiem. Lai gan mednieku kolektīvi bieži slēdz līgumus par medību organizēšanu, praksē bieži prioritāte tiek piešķirta pārnadžu medībām, atstājot bebrus novārtā, tādēļ ne vienmēr bebru skaita ierobežošana notiek tik raiti, kā gribētos. Bebru medību sezonas periods Latvijā ilgst no 15. jūlija līdz 15. aprīlim (meliorācijas sistēmās – līdz 30. aprīlim), un jāuzsver, ka medību mērķis nav pilnīga bebru iznīcināšana, bet gan līdzsvara saglabāšana starp ekosistēmu un saimnieciskajām vajadzībām. Tomēr nebūtu godīgi visu atbildību novelt tikai uz medību kolektīviem. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām zemes īpašniekiem arī ir pienākums rūpēties par meliorācijas sistēmām. Tas ietver regulāru caurteku tīrīšanu, grāvju atjaunošanu un apauguma likvidēšanu, lai nodrošinātu meliorētās zemes funkcionalitāti un mazinātu bebru darbības radīto kaitējumu. Īpaši svarīgi ir laikus apsekot un sakārtot meliorācijas sistēmas pirms ziemas, novēršot dambju veidošanos un applūšanas riskus.
Regulāra sadarbība starp zemju īpašniekiem un medniekiem var palīdzēt efektīvi uzturēt meliorācijas sistēmas un samazināt bebru radītos postījumus, saglabājot līdzsvaru starp dabas daudzveidību un cilvēka vajadzībām. Ja vēlaties, lai arī jūsu mežs tiktu apsaimniekots atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām – SIA PK Mežs piedāvā meža apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī veic meža apsaimniekošanas projektu izstrādi.
Foto: Shutterstock.com
Uz sarakstu
