Valmieras muzejā atklās fotomākslinieka Jāņa Gleizda piemiņas izstādi

Ceturtdien, 8.oktobrī, plkst.16.30 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās fotomākslinieka Jāņa Gleizda piemiņas izstādi "Jāņa Gleizda skaistākie dzīves mirkļi", pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane.
Jānis Gleizds (07.05.1924.-17.04.2010.) ir viens no pasaulē pazīstamajiem Latvijas foto māksliniekiem, kurš fotomākslai veltījis pusgadsimtu no sava garā, traģiskā mūža.
Pēckara foto leģendas Jāņa Gleizda veikums ir cienījams, jo tas atspoguļo mūsu kultūras vibrācijas neviennozīmīgā vēstures periodā. Jāņa Gleizda nozīmīgākās foto kompozīcijas radītas galvenokārt 20.gadsimta 60., 70. un 80.gados. Viņš pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku. Iespējams, ka visatpazīstamākās ir Jāņa Gleizda sieviešu aktu fotogrāfijas, tomēr viņš darbojies arī citos žanros – ainavā, klusajā dabā, portretu fotogrāfijā.
24 gadu vecumā topošajam fotogrāfam pēc smagiem apsaldējumiem amputēja abas delnas. Mākslinieka dzīve un radošais mūžs visā tā garumā bija gribasspēka un dzīves alku apliecinājums. Aptuveni pēc 20 operācijām traumatoloģijas institūtā jaunietis sāka trenēties zīmēt un gleznot. "Viņš katru zvirbuli uz mēslu čupas gribēja mākslinieciski uzfotografēt," apgalvo viņa dzīvesbiedre Annele Gleizda, kura turpina rūpēties par izcilā foto mākslinieka piemiņas saglabāšanu.
Neskatoties uz to, ka pēdējos gadus J.Gleizds bija ļoti slims, viņa fotogrāfiju kolekcijas tika eksponētas Lietuvā, Rumānijā un Ukrainā. Kā vienam no pirmajiem fotogrāfiem, Jānim Gleizdam 1995.gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas valsts labā.
"Katra viņa bilde ir apbrīns, pārmetums, uzmundrinājums un stiprinājums ticībā, ka skaistums glābs pasauli," tā par izcilo mākslinieku 1998.gadā rakstīja kinorežisors Jānis Streičs.
Izstāde būs aplūkojama līdz 7.novembrim.