Valmierā atskatās uz barikāžu notikumiem
Otrdien, 19.janvārī pie Barikāžu piemiņas akmens, laukumā iepretim ēkai Rīgas ielā 50 notika barikāžu atceres pasākums, ko rīkoja Valmieras Valsts ģimnāzija (VVĢ).
Skolēni kopā ar pedagogiem pie piemiņas akmens nolika svecītes, kā arī šogad, jubilejas gadā, apmeklētājiem bija sarūpējuši īpašu pārsteigumu – skolēnu pašu radītus dzejoļus par barikādēm, kuros atklājās mūsdienu bērnu pārdomas, sajūtas un izpratne par vēsturisko notikumu.
Pie piemiņas akmens kopā ar VVĢ skolēniem un pedagogiem pulcējās Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis, kurš ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Zemessardzes 22.kājnieku bataljons, Valmieras skolu jaunsargi un Valmieras Viestura vidusskolas skauti.
Gailums klātesošajiem teica: "Šogad barikādēm jau 25 gadi. Paldies barikāžu dalībniekiem par drosmi un nesavtību. Par to ka apziņa - "mana vieta ir te, barikādēs" pārmāc ikdienišķu pašsaglabāšanās instinktu. Tie, kuri gribēja brīvu Latviju, palika savās vietās. Palika tie, kuriem jāpaliek. Stāvēja droši, bez ieročiem. Par brīvu Latviju. Ministru kabinets arī tam par godu rīkoja piecu atmiņu studijas. Vienu no tām arī pie mums, Vidzemes Augstskolā. Katrs no šiem stāstiem ir ar emocijām un pārdzīvojumiem bagāts. Mēs nedrīkstam aizmirst, kā barikāžu dalībnieki bija noskaņojušies - ne soli atpakaļ, bet par brīvu un neatkarīgu Latviju. Sveicu visus klātesošos barikāžu aizstāvju 25. atceres gadadienā. Paldies visiem, kas ir šiet."
Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Vilnis Pavlovičš klātesošajiem novēlēja mīlēt Latviju: "Ir pagājuši 25 gadi kopš tā janvāra bez sniega dienām, kas laupīja mūsu pilsoņu un kolēģu dzīvības. Tās netika ziedotas velti, bet, lai mēs varētu būt šeit. Gribu klātesošajiem novēlēt divas lietas - mīliet Latviju sirdī un darbos. Lai mūsos atgriežas šī vienotības sajūta, kas bijas 25 gadus atpakaļ, kad cilvēki dalījās ar tēju un maizi, kad visi bija kā brāļi un māsas - bez aizspiriedumiem un naida."
Savukārt, Valmieras Valsts Ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš runāja par emocijām barikāžu laikā: "Barikāžu atceres diena nav iespējama bez emocijām, un galvenās emocijas ir tiem, kuru tuvinieki paši piedalījās barikāžu pasākumos. 13.janvārī Rīgā pulcējās 700 000 cilvēki. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju. Pulcējās tur, lai parādītu savu attieksmi pret okupācijas varu. Tie bija dažādu tautību cilvēki, kas kopā gāja ar ideju, lai būtu valsts, kurā mēs dzīvojam un paši to regulētu. Mūsu barikādes ar saviem spēkiem varēja nolīdzināt armija pusstundas laikā. Tehnika padomju varas rīcībā bija pamatīga, tāpat kā cilvēku resursi. Viņi nobijās no tā, ka būs milzīga asins izliešana un citas valstis visā pasaulē bija mūsu pusē. Mūsu barikādes izturēja tikai tāpēc, ka tajā laikā Latvijā nebija ne rīkojumu, ne pavēļu kaut kur doties. Visi vienkārši saprata, ka ir jāiet. Kādreiz es skatos uz mums un domāju - ir ļoti svarīgi atcerēties, ka mēs paši esam izcīnījuši savu Latviju un kādi būsim mēs, tāda arī būs mūsu Latvija."
Turpretī, bijušais Valmieras Viestura vidusskolas direktors Ivars Briedis klātesošajiem jauniešiem uzdeva retoriskus jautājumus: "Kāda jums būtu sajūta, ja tagad šeit gaisā jūs dzirdētu helikopterus ar PSRS karogu krāsām? Kāda jums būtu sajūta, ja jūs dzirdētu no jūsu pretiniekiem, toreizējiem augstākās padomes deputātiem - "priekš jums jau ir sagatavoti 300 000 roku dzelži". Kad mēs uzdevām jautājumu, kāpēc tik daudz, viņi atbildēja - "jo jūs Baltijā esat par daudz." Pēc 10 gadiem pēc šiem notikumiem, man bija izdevība redzēt to sarakstu, kur mēs bijām ierakstīti, un pasvītroti ar sarkanu zīmuli. Gan mēs paši, gan mūsu ģimenes locekļi. Mēs sapratām, ka bijām paredzēti fiziskai iznīcināšanai. Pārējie, kas bija mazsvarīgāki, bija ierakstīti ar domu, lai nonāktu tur pat, kur 1949.gada martā nonāca mūsu vecāki un radinieki. [...] Mēs ar savu garaspēku uzvarējām toreizējo karaspēku. Mēs nenobijāmies un savu padarījām. Latvija turpināja savu brīvības ceļu."
Lai pasākumu varētu apmeklēt visi VVĢ 7.-12.klašu skolēni, tas bija rīkots divos laikos.
Uz sarakstu
