Banner 980x90

Top "VTU Valmiera" jubilejas grāmata

Publicitātes foto
Publicitātes foto

1.decembrī SIA "VTU Valmiera" apritēs 70.gadskārta. Viena no jubilejas gada aktivitātēm ir grāmatas izdošana, kurā apkopoti gan svarīgākie notikumi uzņēmuma vēsturē, gan vairāki atmiņstāsti.

Kā pilsētas informācijas portāls Valmiera24.lv uzzināja uzņēmumā, tā kā 60 gadu jubilejā izdotajā grāmatā plaši un pamatīgi pētīta uzņēmuma vēsture, šogad izdotajā darbā 17 nodaļās lasāms par pēdējās desmitgades svarīgākajiem notikumiem. Tie papildināti ar 17 atmiņstāstiem, kas krietni pārsniedz desmit gadu robežu. Tāpat arī grāmatā lasāmi 70 interesanti uzņēmuma vēstures fakti no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kā arī skatāmas fotogrāfijas, kuru uzņemšanas laika nogrieznis ir no 1945. līdz 2015.gadam.

Lai taptu apraksti par desmitgades svarīgākajiem notikumiem, stāstnieku lomu uzņēmās SIA "VTU Valmiera" darbinieki. Lasāms par svarīgāko šī laika līgumu, bez kura nebūtu iespējams veikt tagad jau tik ierastos starppilsētu maršrutus, un par to, cik ļoti šim projektam paredzēto dokumentu nogādāšana Rīgā līdzinājās asa sižeta filmai; vai kāds vēl atceras dzelzs kastītes, kas caurumoja talonu un pēc tām dzeltenas elektroniskas iekārtas; līderi jauniegādāto autobusu marku ziņā ir "Mercedes-Benz" spēkrati, lai gan "Volvo" firmas autobusi šajā desmitgadē ir tikai par vienu mazāk; iespējams, daudzi nezina, ka katru vakaru autobusus sagaida, iztīra un uzspodrina trīs darbinieki; SIA "VTU Valmiera" ir viens no retajiem uzņēmumiem mūspusē, kurā ir štata vienība – medmāsa; daudz svecīšu pūsts arī uzņēmumu filiāļu tortēs: Valkas autoosta sasniegusi 50 gadu slieksni, Rūjienas – 60, savukārt Smiltenes – 55; Valmieras autoostas rekonstrukcijā vērojamas interesantas sakritības ar autoostas būvniecību: rekonstrukcija sākās aprīlī, bet šajā mēnesī pirms gandrīz 60 gadiem likts ēkas pamatakmens, atjaunotā autoosta durvis vēra oktobrī, šajā pašā mēnesī 1957.gadā pasažieri pirmo reizi pārkāpa jaunuzceltās autoostas slieksni – šie un vēl daudzi citi notikumi aprakstīti grāmatā.

Savukārt atmiņstāstus uzticēja lielākoties uzņēmuma bijušie darbinieki, no kuriem vecākais ir 93 dzimšanas dienas nosvinējis kungs. Viņu stāstītais ir ne tikai interesants, bet arī aculiecinieku pieredze par pavisam citiem laikiem. Piemēram, Augēnijs apguvis dažādus trikus, lai uz tolaik sliktajiem ceļiem savaldītu autobusu ar ierobežotām tehniskām iespējām, Romāns stāsta, ka ziemā, kad ceļi bija slideni un apputināti, nebija nekas neparasts, ka pasažieri palīdzēja iestumt noslāpušu autobusu, Roberts strādājis uzņēmumā laikā, kad Valmierā dzīvojamās ēkas tikai sāka būvēt, tāpēc, ja nebija vieta kopmītnē, kāda nakts bija jāpārlaiž arī autobusā, Pēteris ticis politiski vajāts, tāpēc uzņēmumā nostrādājis vien divus gadus, kuros tomēr paspējis pabeigt vairākus vērienīgus būvniecības projektus, Mārtiņš, kurš remontzonā nostrādājis no 1959. līdz 2000.gadam, atpazīst katru tā laika transporta detaļu un zina, kā novērst bojājumus, Miervaldis atceras, ka no rūpnīcas vestajiem autobusiem skrūves jau pa ceļam sākušas birt ārā, viss bijis jāpārtaisa, Andris, vadot uzņēmuma smagās mašīnas, piedalījies vairākos svarīgos būvprojektos, piemēram, Kocēnu kalna norakšanā, tilta būvniecībā pār Gauju apvedceļā netālu no Vidzemes slimnīcas u.c., Līga atceras, kāds uzņēmums izskatījās bērna acīm, jo pēc skolas devusies pie mammas,  kura tur strādājusi – rācijas automašīnās, autobuss HBI (Haču Biķ Ikarusam), rokas, kas smaržo pēc autoremonta, krāsainas ampulas medpunktā un citas brīnumainas lietas, Sandra pastāstīja, kā autobusa vadītājs, kurš, iebraucot autoostā 20 minūtes pirms laika, izglābis viņas dzīvību, Valtera Aleksandra, kurš deficīta laikos devies uz rūpnīcām citās valstīs un apmaiņas ceļā gādājis rezerves daļas, darbs līdzinājās dārgumu mednieka piedzīvojumiem, Ilgas pirmā darba mašīna bija bez stikla tīrītājiem, bez siltuma krāsniņas, bez aizmugures skata spoguļa un pat bez pagrieziena rādītājiem, ja gribēja nogriezties, bija jāizbāž pa logu roka un jāparāda virziens, Juris ne tikai spēj salabot autotehniku un izgudrot jaunas uzpariktes, viņš arī fotogrāfijās un videofilmās iemūžinājis uzņēmuma svarīgos brīžus, Raitim autobusa vadīšana bija sirdsdarbs, turklāt viens no dēliem piedzima dienā, kad Raitis sāka strādāt uzņēmumā, Sandra piedzīvojusi gan lētas degvielas, gan tās deficīta laikus, turklāt var pastāstīt, ka benzīns ir zaļganā krāsā, dīzelis - vasarā dzeltenīgs, bet ziemā – bezkrāsains, Dzidra atceras, ka, būdama konduktore, bieži aprunājusies ar pasažieriem, turklāt zinājusi ne tikai visas pieturvietas, bet arī lauku maršrutos pasažieru vārdus.

Grāmatas atvēršanas svētki gaidāmi laikā, kad uzņēmums atzīmēs jubileju – novembra beigās. Tā kā tā būs izdota ierobežotā skaitā, interesentiem grāmata būs pieejama Valmieras integrētajā bibliotēkā.

Par uzņēmuma vēsturi no 1945. līdz 2005.gadam iespējams lasīt pirms desmit gadiem izdotajā grāmatā "VTU Valmiera" 60".

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)