Banner 980x90

Smiltenes tehnikuma jaunieši gatavojas valsts eksāmenam vēsturē Saeimā, teātrī, muzejā, dabā

Saeimas ēka/ Foto: Edijs Pālens/LETA
Saeimas ēka/ Foto: Edijs Pālens/LETA
Gatavojoties valsts eksāmenam vēsturē, Smiltenes tehnikuma jaunieši devās ekskursijā uz Saeimu, apmeklēja režisora Valtera Sīļa izrādi "Svina garša" Latvijas Nacionālajā teātrī un izglītojošu nodarbību vēsturē Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informē Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere.

"Saeimas namā biju pirmoreiz. Interesanti. Izstaigājām visas telpas, kuras līdz šim redzētas tikai televīzijas pārraidēs. Izmēģinājām iesaistīšanos debatēs un balsošanā," stāsta 1.b transporta kursa audzēknis Andris Purmalis. "Man ļoti patika arī izrāde "Svina garša". Uzskatu, ka vislabākās vēstures stundas ir tieši šādas izrādes. "Svina garšu" noteikti iesaku noskatīties arī citiem. Izrāde ir smaga. Taču aktieri izcili parādīja, to, kas otrā pasaules kara laikā notika ar ebrejiem un arī latviešiem, kas uzdrošinājās viņiem palīdzēt. Kaut neesmu no lieliem lasītājiem, redzētais ieinteresēja vasarā izlasīt arī Māra Bērziņa grāmatu, kurā aprakstītie notikumi ir izrādes pamatā."

Andra kursabiedrs Edgars Aivars Kreitūzis, pošoties uz Rīgu, grāmatu "Svina garša" jau izlasījis. "Izrāde ļoti līdzīga grāmatai. Tiem, kuri to skatīties vēl tikai brauks nākamajā teātra sezonā, iesaku pirms tam izlasīt grāmatu. Tad skatīties daudz interesantāk. Ļoti patika arī Saeimā. Kaut pats neplānoju savu nākotni saistīt ar politiku, uz brīdi iejusties deputātu lomā bija interesanti; arī tas, kā ir iesaistīties debatēs, paust savu viedokli, balsojot."

"Šādas ekskursijas ir ļoti vajadzīgas, lai nostiprinātu audzēkņu zināšanas, paplašinātu redzesloku un attīstītu komunikatīvas prasmes," uzskata 1.b kursa audzinātāja un Smiltenes tehnikuma vēstures skolotāja Anda Kalniņa. "Audzēkņiem tā bija arī sava veida lietišķās etiķetes skola. Īpašs prieks par tiem, kuri, gatavojoties braucienam, izlasīja Māra Bērziņa grāmatu. Arī par tiem, ko izrādē redzētais rosinājis paskatīties uz vēstures notikumiem citādāk - kā uz nežēlīgu paradoksu spēli, kurā otrā pasaules kara laikā, neprasot piekrišanu, tika iesaistīti gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji."

Dažas dienas pirms vēstures eksāmena 1.ēdināšanas pakalpojumu kursa un 1.veterinārmedicīnas kursa audzēkņi kopā ar Smiltenes tehnikuma direktora vietnieci audzināšanas darbā un vēstures skolotāju Ingrīdu Paegli devās nostiprināt skolā gūtās zināšanas uz īpaši šim nolūkam paredzētu nodarbību Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Jaunieši muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītājas Astrīdas Burbickas vadībā iepazinās ar muzeja īpašo piedāvājumu vidusskolēniem, kuriem priekšā eksāmens vēsturē. Ekspozīcija par Latvijas vēsturi no senvēstures līdz visjaunākajiem laikiem bija arī muzeja šāgada īpašais piedāvājums Muzeju nakts apmeklētājiem. Klausoties Astrīdas Burbickas stāstījumā, aplūkojot arheoloģiskajos izrakumos atrastos un citus, Latvijas vēstures dažādus posmus raksturojošus eksponātus, skolēni aizpildīja darba lapas, kas vienlaikus domātas arī kā zināšanas sistematizējošs "špikeris" pirms eksāmena.

"Bija interesanti. Visvairāk patika vizuālie materiāli un arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēstures liecības," atzīst 1.ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēknis Dāvis Kalniņš, kuram no visiem vēstures posmiem visvairāk interesē pirmais pasaules karš.

Dāvja kursabiedram Elvim Zujevam vissaistošākā šķitusi muzeja ekspozīcija par dzelzs laikmetu. "Interesanti bija visi senie priekšmeti. Tos aplūkojot, uzreiz atceros vēstures stundās mācīto. Patika arī ekskursijas vadītājas stāstītais. Muzejnodarbībā tik konspektīvi aplūkojām visu vēstures kursu, ka vismaz Latvijas vēsturi vairs atkārtot pilnīgi noteikti nevajadzēs."

"Man arī visvairāk patika tas, ko varēja aplūkot ar acīm, kā arī stāsti par interesantākajiem muzeja eksponātiem," saka 1.veterinārmedicīnas kursa audzēkne Santra Vēberga. "Par to, kā, atrodot cilvēka mirstīgās atliekas un priekšmetus, kas saglabājušies apbedījuma vietā, arī pēc vairākiem tūkstošiem gadu iespējams noteikt viņa sociālo stāvokli, nodarbošanos un citus interesantus faktus. Atklāti sakot, vienkopus tik daudzas senas vēstures liecības redzēju pirmoreiz. Aizkustināja Astrīdas Burbickas stāstītais par tautiskā modernisma stilā apgleznoto porcelāna vāzi. Par tās glabāšanu kādam vēstures muzeja darbiniekam piespriests nāvessods." 

"Muzejnodarbība palīdzēja apkopot līdzšinējās vēstures zināšanas un arī labāk izprast vissenākos laikus, par ko mūsdienās vairs liecina tikai priekšmeti," saka 1. ēdināšanas pakalpojumu kursa audzēkne Agnese Rutule. "Astrīda Burbicka tik interesanti stāstīja par ķemmes - bedrīšu keramikas, auklas keramikas jeb laivas veida akmens cirvju kultūras pārstāvjiem! Par laiku, kad nokusa ledāji un Latvijas teritorijā ienāca pirmie cilvēki. Uzzināju arī daudz jauna gan par Livonijas ordeņvalsti, gan laiku, kad Latvija nonāca Krievijas impērijas rokās, gan par latviešu tautas inteliģences veidošanos, Latvijas brīvvalsts laiku, dzīvi pēc 1934.gada 15.maija apvērsma, par padomju okupāciju un trešo Atmodu, par izcilākajām personībām mūsu tautas vēsturē."

Muzeja ekspozīcija uzskatāmi parāda, kā laiki nāk un iet, bet ļaužu tikumi nemainās. Lai tiktu pie valsts vadības stūres un iekļūtu augstāko aprindu hronikās, arī pirms septiņdesmit gadiem visas metodes bija labas. Šā laika politiskajās karikatūras redzam, kā viens valstsvīrs pakāpies otram uz pleciem, bet cits konkurentu visām varītēm aiz biksēm cenšas noraut lejā...

"Izglītojošo programmu skolu jauniešiem iesākām pirms pieciem gadiem," stāsta Astrīda Burbicka. "Spriežot pēc pieprasījuma, kas ar katru gadu kļūst aizvien lielāks, skolēniem tas palīdz atkārtot vēsturē mācīto un sistematizēt zināšanas. Protams, šis nav veids, kā pāris stundās apgūt visu Latvijas vēsturi... Mācību nodarbība veidota sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, skolēniem sniegto informāciju saskaņojot ar skolas mācību programmu un ņemot vērā iepriekšējo gadu eksāmenu jautājumus."

Mājupceļā, piestājot Raunā, Smiltenes tehnikuma audzēkņus gaidīja vēl viena vēstures stunda. Skolotāja Ingrīda Paegle jauniešus iepazīstināja ar Raunas viduslaiku pils vēsturi, visi kopā aplūkoja pilsdrupas un devās uz Tanīsa pilskalnu - vienu no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno latgaļu pilskalniem, kur, iespējams, atradusies Beverīna. Izbaudījuši brīnišķīgo skatu, kas paveras uz pilsdrupām, baznīcu, Raunas upi un Līčupi.

Mācību ekskursija noslēdzās pie Raunas Staburaga. Par to īpaši priecājās jaunieši, kas uz Smiltenes tehnikumu atbraukuši no tālākiem novadiem, tāpēc ģeoloģisko dabas pieminekli un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju skatīja pirmo reizi.

Sapulcējušies bariņā ap skolotāju, visi klausījās viņas stāstīto teiku par milzi, kas mīlējis kādu skaistu meiteni. Nesaņēmis pretmīlestību, viņš aiz bēdām apgūlies Raunas upes krastā un aizmidzis, bet asaras pār milža vaigiem nebeidz līt joprojām.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)