"Senču namu" filozofija – individuāla attieksme pret katru klientu
Jau gadiem un pat gadu desmitiem dzirdama dzīvokļu īpašnieku sūrošanās par namu apsaimniekotāju bezdarbību, attieksmi un pakalpojuma kvalitāti. Šis jautājums īpaši aktualizējas, saņemot apsaimniekošanas tāmi nākamajam gadam, kur nereti plānotajiem darbiem tiek piedāvāts tikai viens risinājums, turklāt ne vienmēr tas lētākais. Bieži vien iedzīvotāji nav informēti, ka šādos gadījumos ir alternatīvas, kā ekonomēt izmaksas un mainīt esošo kārtību, tas ir, uzņemties nama apsaimniekošanu pašiem, organizējot biedrību, vai uzticēt apsaimniekošanu kādam citam uzņēmumam, kam šajā jomā ir pieredze. Viens no uzņēmumiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu ir SIA "Senču nami", kas ar namu apsaimniekošanu nodarbojas jau septiņus gadus, apsaimniekojot četrus daudzdzīvokļu namus Ogrē.
Labs namu apsaimniekotājs ir tāds, kas uzklausa iedzīvotājus, apkopo viņu vēlmes un realizē tās dzīvē. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties apsaimniekotāju ar zināmu pieredzi.
SIA "Senču nami" savas darbības rezultātā ir ieguvuši praktisku pieredzi un apguvuši nepieciešamās specifiskās zināšanas namu apsaimniekošanā un pārvaldīšanā. "Mūsu apsaimniekotajām mājām apsaimniekošanas maksa jau vairākus gadus ir nemainīga – 37 santīmi kvadrātmetrā plus 3 santīmi kvadrātmetrā, kas tiek novirzīti uzkrājumu veidošanai atsevišķā kontā. Šie uzkrājumi var tikt izmantoti neatliekamu avārijas remontdarbu veikšanai vai pēc dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmuma no uzkrājumiem var tikt veikti uzlabojumi apsaimniekojamajām mājām, nepalielinot apsaimniekošanas maksu. Papildus līdz šim esam spējuši nodrošināt vienus no lētākajiem apkures izcenojumiem ne vien Ogrē, bet pat valstī," stāsta SIA "Senču nami" direktore Džemma Ceplīte.
Diemžēl namu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas sfērā iedzīvotājiem trūkst objektīvas informācijas, lai izprastu namu apsaimniekotāju piestādītos rēķinus. Līdzīgi kā patērētājs izvēlas kvalitatīvāku un izdevīgāku mobilā tālruņa operatoru vai telekomunikāciju pakalpojuma sniedzēju, viņš var izvēlēties arī savas mājas pārvaldnieku un apsaimniekotāju. Arī šī ir joma, kur pastāv konkurence.
Kā var mainīt apsaimniekotāju?Pirmais solis ir vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem kopā uzņemties iniciatīvu, lai mainītu esošo kārtību. Pirmkārt, ir jāiepazīstas ar citu pārvaldnieku piedāvājumiem vai jāizpēta, kādas ir iespējas pašiem īpašniekiem pārvaldīt savu māju. Tālāk, atbilstoši "Dzīvokļu īpašuma likumam" ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāpiedāvā priekšlikums vai priekšlikumi pārējiem īpašniekiem. Mājas apsaimniekotāja maiņa var notikt, ja kādu no priekšlikumiem ir atbalstījusi (nobalsojusi) vairāk nekā puse no visu dzīvokļu īpašniekiem (50 procenti +1 balss).
Te gan jāpatur prātā, ka Latvijas likumdošanā ir diezgan skaidri noteikta kārtība, kā ir veicama dzīvojamo māju apsaimniekošana – kādi ir obligāti veicamie darbi, finanšu organizēšana, nepieciešamā kvalifikācija, atbildība un tā tālāk. Šie noteikumi jāpilda neatkarīgi no tā vai māju apsaimnieko paši iedzīvotāji, vai ir pilnvarots pārvaldnieks "no malas".
Par esošo kārtību Dž. Ceplīte skaidro: "Mēs maksājam visu avansā. Iedzīvotāji saņem vienu rēķinu, kurā iekļauti visi maksājumi, ieskaitot elektrību dzīvokļos, izņemot vienīgi telekomunikāciju pakalpojumus un internetu." Starp citu, SIA "Senču nami" apsaimniekotajos namos elektrība tiek pirkta no Igaunijas uzņēmuma, kas, rēķinot gada griezumā, ir lētāk.
Ar ko SIA «Senču nami» atšķiras no citiem apsaimniekotājiem?
"Pirmkārt, tas ko piedāvājam, ir individuāla pieeja katram klientam, izvēles iespēja un kvalitāte. Ja ir nepieciešams veikt remontdarbus, izsludinām konkursu un informējam par piedāvājumiem dzīvokļu īpašniekus. Nekas netiek uzspiests, dzīvokļu īpašnieki paši izvēlas kādu no piedāvājumiem, kā arī paši var iesniegt savu priekšlikumu – tāmi. Likums pieļauj, ka balsojums var būt arī rakstiskas aptaujas formā, jo iegūt kvorumu kopsapulcē ir sarežģīti. Nereti, vēršoties pie apsaimniekotāja, iedzīvotāji saskaras arī ar to, ka ir problemātiski noskaidrot par ko konkrēti aprēķināta viena vai otra maksa. Nezinu, kā tas ir citviet, bet pie mums ir tā, kā to nosaka likums, proti, apsaimniekotājs nedrīkst pelnīt kā starpnieks. Par kādu cenu pakalpojumu (elektroenerģiju, siltumu utt.) saņemam, precīzi tādu maksu piestādām iedzīvotājiem. Tas, ko saņemam mēs, ir tikai apsaimniekošanas maksa, kurā ir ietverti konkrēti pakalpojumi. Par katru iztērēto santīmu varam dzīvokļu īpašniekiem atskaitīties." skaidro Dž.Ceplīte.
Kur paliek uzkrājumi un, kas notiek ar parādiem?
Jautāta, kur paliek uzkrājumi, ja mājas iedzīvotāji nolemj mainīt apsaimniekotāju, Dž.Ceplīte skaidro, ka šādā gadījumā uzkrājumi nekur nepazūd, tie "nāk" līdzi ar māju. Likums liedz no mājas uzkrājumiem dzēst jebkādus parādus, savas darbības rezultātā radušos zaudējumus. Tie ir un paliek uzkrājumi. Parādi, protams, nekur nepazūd – apsaimniekotājs parādus no iedzīvotājiem var piedzīt likumā noteiktajā kārtībā. Nekur nezūd arī kredīti un iedzīvotājiem jāturpina tos maksāt. Parādu un kredītu esamība neliedz mainīt apsaimniekotājus, turklāt to drīkst darīt jebkurā laikā. Mūsu filozofija ir tāda, ka gribam būt draudzīga ģimene, nevis puses, kas savā starpā cīnās. Varbūt lielajās mājās ir grūtāk, bet mēs savus iedzīvotājus zinām pēc vārda, uzvārda, ģimenes stāvokļa un sarežģījumus, kas radušies, katrā situācijā risinām individuāli, secina Dž.Ceplīte.
Cik ilgā laikā apsaimniekošanu var pārņemt cits apsaimniekotājs?
"Iedzīvotāji, kuriem radusies vēlme mainīt apsaimniekotāju, var vērsties SIA "Senču nami" birojā, kur mēs iepazīsimies ar katru piedāvājumu un kopīgi izlemsim – varam uzņemties apsaimniekošanu vai nē. Mēs izveidojam savu tāmi par tiem darbiem, kas būtu jādara, piedāvājot dažādus variantus un savu apsaimniekošanas maksu. Mēs nesolām to, ko reāli nevar izdarīt, tā nav mūsu politika. Iedzīvotāji var iepazīties ar piedāvājumu vēl pirms kopsapulces sasaukšanas. Ja tāme apmierina, tiklīdz iedzīvotāju kopsapulcē pieņemts lēmums par apsaimniekotāja maiņu, sapulces protokols jāiesniedz jaunajam apsaimniekotājam un rakstiski jāinformē iepriekšējais apsaimniekotājs. Mājas lieta jaunajam apsaimniekotājam tiek nodota mēneša laikā, taču apsaimniekošanas darbi tiek veikti no brīža, kā ir noslēgts jaunais apsaimniekošanas līgums," skaidro Dž.Ceplīte.
Namu apsaimniekošanas sfēra Latvijā pamazām attīstās un cilvēki to sāk vairāk izprast, jo apsaimniekošana tiešā veidā skar viņu naudas maciņus. Veselīgas konkurences rezultātā, ja tā tiek īstenota ar godīgām metodēm, ieguvēji ir gan iedzīvotāji, kas saņem labākus un lētākus pakalpojumus, gan uzņēmumi, kam ir motivācija optimizēt un uzlabot savu darbību. SIA "Senču nami" vada cilvēki ar augstāko izglītību apsaimniekošanas jomā un uzņēmums ir reģistrēts gan pārvaldnieku reģistrā, gan pārvaldnieku ģildē. SIA "Senču nami" ir laba alternatīva veiksmīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesa organizēšanai.
Dzintra Dzene
"Senču nami", SIA
Mednieku 21/23, Ogre, LV-5001
Tālr. 65035770
www.sencunami.lv
Uz sarakstu
