Saeimas komisijā atbalstu negūst priekšlikums par bēgļu integrācijas pamatnostādņu apstiprināšanu Saeimā
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 10.novembrī, neatbalstīja Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (LRA) priekšlikumu par valdības izstrādātu bēgļu integrācijas pamatnostādņu apstiprināšanu Saeimā.
Priekšlikums tika noraidīts, lielākajai daļai deputātu atturoties, pēc atbildīgo institūciju pārstāvju argumentu uzklausīšanas šajā jautājumā.
Bondars iepriekš iesniedza likuma grozījumu priekšlikumu, kas paredz, ka patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijas pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem četriem gadiem nodrošina Ministru kabinets un šīs pamatnostādnes apstiprina Saeima. Pamatnostādnes noteiktu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai no citām valstīm un sistēmu bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijai Latvijā.
Latvijā straujš bēgļu pieplūdums ir iespējams jebkurā brīdī un dienā, komisijas sēdē oktobra beigās norādīja Bondars. Viņš sacīja, ka Eiropā patlaban ir ļoti dažādi noskaņojumi gan par bēgļiem kā tādiem, gan par to, kā viņi apkalpojami un uzņemami, gan arī par to, kā noritēs integrācijas process.
Parlamentārietis norādīja, ka bēgļu straume uz Eiropu turpina būt īpaši intensīva un, piemēram, Slovēnija pavisam nesen piedzīvojusi vairāku tūkstošu bēgļu pieplūdumu. "Latvijā tas var notikt jebkurā brīdī un dienā," teica Bondars, piebilstot, ja netiks dots skaidrs mandāts, kādā veidā šie cilvēki tiek integrēti, Latvija riskē ar sabiedrības un politiskās vides šķelšanos. Viņaprāt, tas jau notiekot koalīcijas vidū, kur pastāv dažādi viedokļi par minētajiem jautājumiem.
Cilvēktiesību komisija vēl turpinās darbu pie grozījumiem Patvēruma likumā, un pēc tam par tiem būs jālemj Saeimai.
Kā ziņots, šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.
Uz sarakstu