Pirmajā ceturksnī visi pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu
Šā gada pirmajā ceturksnī visi pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija par valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu darbību.Ieguldījumu plānu sniegumu pozitīvi ietekmēja straujais kāpums fondu tirgos, ko lielā mērā veicināja pasaules vadošo centrālo banku, tostarp Ķīnas, īstenotā procentu likmju samazināšana, skaidro FKTK.
Pirmajā ceturksnī pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 7,7% jeb 153,7 miljoniem eiro, tai skaitā 97,9 miljonus eiro veidoja ceturkšņa laikā gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Konservatīvajiem plāniem triju mēnešu ienesīgums bija no 1,4% līdz 3,5%, sabalansētajiem no 2,3% līdz 5,2%, savukārt aktīvajiem no 2,4% līdz 8,8%.
Marta beigās 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2,2 miljardus eiro.
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinot ar 2014.gada beigām, samazinājās un marta beigās veidoja 39,2% no kopējiem ieguldījumiem jeb 853,8 miljonus eiro, tai skaitā 580,6 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 42,4 miljoni eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,35 miljoni eiro - akcijās, 22,6 miljoni eiro - ieguldījumu fondos, 3,3 miljoni eiro - Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 202,5 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs. No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu emitentu vērtspapīros, tai skaitā lielāko daļu Luksemburgas, Īrijas un Lietuvas.
Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu ieguldījumu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem - 50% un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām - 39%. Nedaudz vairāk kā puse no ieguldījumu fondu apliecībām joprojām fokusējas uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos, taču ceturkšņa laikā lielākā daļa no jaunajiem ieguldījumiem fondu apliecībās tika novirzīti uz fondiem, kas fokusējas uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Zemo procentu likmju ietekmē termiņnoguldījumu īpatsvars pakāpeniski turpināja sarukt un ceturkšņa laikā samazinājās no 4,6% līdz 4,1%, arī prasību uz pieprasījumu īpatsvars samazinājās no 8,9% līdz 5,2%.
Līdz marta beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 241 7902 dalībnieki, tai skaitā 61% bija pievienojušies obligātā kārtā. Dalībnieku skaits, kuri pirmā ceturkšņa laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 63 400, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Uz sarakstu