Pētījums: sabiedrība visvairāk atbalsta Dziesmu svētku finansēšanu
"DNB bankā" norādīja, ka viena no nozarēm, kurai ikreiz jāpierāda finansējuma nepieciešamība, ir kultūra, tādēļ jaunākajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā šoreiz skaidrots, kādi ir iedzīvotāju uzskati par kultūras finansēšanu no valsts budžeta un kāda ir viņu personiskā interese par kultūras norisēm Latvijā.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa respondentu atbalsta kultūras jomas finansēšanu no valsts budžeta (79%), pretējā gadījumā lielajai daļai sabiedrības vispār nebūtu iespēju piedalīties kultūras pasākumos (67%).
Komentējot datus, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile atzina, ka, neraugoties uz interneta komentāros visai bieži sastopamo negatīvo attieksmi pret kultūras finansēšanu, kā arī politiķu rīcību, krīzes laikā samazinot kultūras budžetu par 54%, iedzīvotāju vairākums pārliecinoši norādījis, ka kultūra no valsts budžeta ir jāfinansē (79%). Turklāt gandrīz puse iedzīvotāju uzskata, ka valsts atbalstu kultūrai samazināt nedrīkst (49%). "Tas liek secināt - ja kultūras budžets būtu sabiedrības rokās, iespējams, samazinājumi kultūras jomā nebūtu bijuši tik dramatiski," atzina Treile.
Izvērtējot argumentus, kādēļ finansējumu kultūras norisēm samazināt nedrīkst, līdzās ierobežotajai iespējai piedalīties kultūras pasākumos salīdzinoši bieži respondenti atzīmējuši, ka tādējādi tiek nodrošināta nacionālās kultūras tradīciju pastāvēšana un kopšana (43%), atbalsts kultūrai veicina ekonomikas attīstību (38%), kā arī kultūra pati par sevi ir nozīmīgs valsts tēla aspekts (37%). Trešdaļa aptaujāto norādījusi, ka atbalsts kultūrai ir normāla prakse Eiropas valstīs, kādu ir tikai pašsaprotami ievērot arī pie mums (30%).
Puse aptaujāto neapstrīdamu atbalstu kultūrai turpinājusi paust, arī lūgti komentēt iespējamos argumentus, kādēļ šai jomai pieejamos budžeta līdzekļus tomēr varētu samazināt vai vispār likvidēt. Tiesa, kopumā par labu kādam no finansējuma samazinājuma argumentiem izteikusies aptuveni trešdaļa aptaujāto, visbiežāk atzīmējot, ka ir citas, patlaban svarīgākas lietas, kurām jānovirza finansējums (19%), kā arī to, ka kultūras darbiniekiem vajadzētu pašiem iemācīties gūt peļņu, nevis paļauties uz piešķirto finansējumu (13%).
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce aicināja to iedzīvotāju daļu, kas norāda, ka kultūras darbiniekiem pašiem būtu jāmācās gūt peļņu, minēt valstis, kur tas tiek darīts, iztiekot bez valsts atbalsta. "Man šāda informācija nav pieejama, jo tādu valstu vienkārši nav. Kultūra tiek dotēta visur - tāpat kā izglītības vai veselības nozares. Protams, cits jautājums, kā tā tiek dotēta. Vai tā ir valsts, pašvaldību vai privātā dotācija, vai arī atsevišķu fondu finansējums. Naudas summa, kas nepieciešama, lai finansētu kultūras norises, ir ļoti liela. Īpaši par to jādomā tieši mazajās valstīs, kur papildu finansējums no privātajiem atbalstītājiem ir salīdzinoši neliels. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka kultūra tomēr ir tautas pamats," uzsvēra Lāce.
Aicināti nosaukt, kuras kultūras jomas, neraugoties ne uz ko, noteikti būtu jāatbalsta no valsts budžeta, līdzās Dziesmu un deju svētkiem un bērnu interešu izglītībai 41% aptaujāto norāda, ka atbalstīt vajadzētu visdažādāko kultūras pasākumu, svētku un festivālu rīkošanu, kā arī profesionālus nacionālas nozīmes kolektīvus - teātrus, korus, orķestrus (39%). Bet, minot jomas, kurās ierobežotu līdzekļu dēļ varētu samazināt finansējumu, visbiežāk atzīmēta jaunu kultūras objektu būvniecība (35%), līdzdalība kultūras pasākumos, svētkos un festivālos ārpus Latvijas (17%) un Latvijas kultūras popularizēšanas aktivitātes ārzemēs (13%). Tiesa, gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka līdzekļus nedrīkst atņemt nevienai no patlaban finansētajām kultūras norisēm un jomām (29%).
Saeimas deputāte Ingūna Rībena (V) sacīja, ka gandrīz 35% aptaujāto uzskata, ka nepieciešamības gadījumā varētu samazināt jaunu kultūras objektu būvniecību. "Zināmā mērā var piekrist, jo tā vietā, lai nemitīgi iecerētu un būvētu ko jaunu, vajadzētu vismaz daļēji savest kārtībā un pienācīgi uzturēt Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma ēkas. Tam būtu daudz lielāka pievienotā vērtība," teica Rībena.
Kā iespējamos avotus papildu finansējuma iegūšanai kultūrai visbiežāk aptaujātie minējuši aizsardzības (15%), ārlietu (15%) un finanšu un budžeta politikas (10%) jomas, kurās finansējumu, pēc iedzīvotāju domām, attiecīgi varētu samazināt. Tiesa gan, 45% "DNB Latvijas barometra" respondentu uzskata, ka uz kultūras rēķina nevajadzētu atņemt līdzekļus nevienai no pārējām valsts budžeta finansētajām jomām.
"DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Uz sarakstu
