Pašvaldībai neļauj aizņemties līdzekļus kritiskā stāvoklī esošā Saldus Kultūras centra rekonstrukcijai
Projekta īstenošanai nepieciešamais budžets ir 5 361 441,96 eiro, no tā attiecināmo izmaksu daļa, ko segtu Klimata pārmaiņu finanšu instruments, ir 437 471,49 eiro.
Kultūras centra ēkas rekonstrukcijas projekts līdz šim uz priekšu ir virzījies gausi un ar sarežģījumiem. 2013.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansiālam atbalstam tika iesniegts projekts, kura kopējās plānotās izmaksas bija vairāk nekā pieci miljoni eiro. Toreiz projekts tika noraidīts, bet 2014.gadā iesniegts vēlreiz un atbalstīts.
Ņemot vērā daudzās pārsūdzības, kas saņemtas iepirkuma konkursā, bija aizkavējusies iepirkuma procedūra, un tā noslēdzās tikai 2014.gada augustā. Taču jau pirms tam, 30.jūnijā, tika noslēgts līgums starp VARAM, SIA "Vides investīciju fonds" un Saldus kultūras centru par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā projekta "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, paaugstinot kultūras nama koncertzāles korpusa energoefektivitāti" īstenošanu.
2014.gada septembrī Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome pieņēma lēmumu atļaut Saldus novada pašvaldībai ņemt aizņēmumu 429 726 eiro apmērā, kas segtu tikai projekta attiecināmās izmaksas, tomēr ir neliela daļa no tiem finanšu līdzekļiem, kuri būtu nepieciešami kultūras centra rekonstrukcijai. Saldus novada pašvaldība vairākkārt lūdza Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomi atļaut kredīta piešķiršanu no Valsts kases visu projekta izmaksu segšanai, jo pašvaldības kredītportfelis šādu aizņēmumu atļauj, tomēr tika saņemta negatīva atbilde.
Atteikums pamatots ar apstākli, ka ēkas rekonstrukcijai pilnā apjomā nepieciešamais kredīts radītu būtisku slogu pašvaldības budžetam un ka, projektu neīstenojot termiņā, saņemtā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa rada būtiskus draudus pašvaldības finanšu situācijai. Padome netieši uzsvērusi vēl kādu būtisku apstākli, proti, kredīti kultūras namu rekonstrukciju projektiem netiek piešķirti nevienai Latvijas pašvaldībai. To Saeima noteikusi likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam".
Ņemot vērā šo situāciju un kultūras centra ēkas kritisko tehnisko stāvokli, kultūras centra ēka no pagājušā gada rudens ir slēgta. Personāls izvietots citās telpās. Arī amatierkolektīviem atrastas pagaidu telpas.
Pašlaik tiek meklēti risinājumi un finanšu piesaistes iespējas kultūras centra infrastruktūras sakārtošanai, lai pilnībā tiktu nodrošināta pašvaldības funkciju izpildei kultūras jomā un novada iedzīvotājiem tiktu radīts kvalitatīvs un mūsdienīgs kultūras piedāvājums.
Jau ziņots, ka Saldus kultūras centra ēkas tālākā ekspluatācija kļuvusi bīstama, tāpēc no pagājušā gada 1.oktobra tā ir slēgta, aģentūru LETA informēja Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Latvijas Reģionu apvienība).
"Vienkārši sakot, ēkas pagrabā krājas ūdens, bet novecojusī elektroinstalācija ir kritiskā stāvoklī, tādēļ no 1.oktobra kultūras centra ēka ir slēgta," atzina Rassa.
Rekonstrukcijas laikā Saldus kultūras centra ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 16, Saldū, bija plānots veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kā arī koncertzāles korpusa sakārtošanu un daudzfunkcionālas zāles un skatuves izbūvi. Bija paredzēts veikt arī pagraba sienu siltināšanu un hidroizolācijas ierīkošanu, kā arī inženiertīklu, ieskaitot novecojušo elektrotīklu, nomaiņu.
"Kultūras centra ēkas slēgšana Saldus novadam ir ļoti sāpīgs jautājums," atzina Rassa. Lai gan Nīgrandes pagastā ir Kalnu kultūras nams, kur notiek teātra izrādes un koncerti, tomēr tas atrodas patālu no Saldus - gandrīz pie Lietuvas robežas. Tikmēr Saldū pasākumu rīkošanai pagaidām vajadzēs izlīdzēties ar citām telpām - novada domes zāli, multifunkcionālā jauniešu centra "Šķūnis", Saldus Mūzikas un mākslas skolas u.c. iestāžu telpām.
Saldus kultūras centra administrācijas vajadzībām nodotas telpas, kas atrodas pašvaldības īpašumā esošajā ēkā Striķu ielā 2, Saldū.
Uz sarakstu
