Par Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi

Pašlaik spēkā esošais Valmieras pilsētas teritorijas plānojums 2006.–2018.gadam ir apstiprināts 2007.gada pavasarī. Ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju un Valmieras pilsētas attīstību, 2009.gada 10.augustā Valmieras pilsētas pašvaldības dome nolēma uzsākt plānojuma grozījumu izstrādi. To galvenais mērķis ir aktualizēt dokumentu atbilstoši Valmieras pilsētas sociāli ekonomiskās attīstības programmai, paredzēt atsevišķu teritoriju plānotās (atļautās) izmantošanas veida maiņu, pamatojoties uz fizisko un juridisko personu, kā arī, pamatojoties uz teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes darba grupas priekšlikumiem, veikt precizējumus un labojumus Grafiskajā daļā, veikt precizējumus un labojumus Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos, kā arī veikt citus labojumus, pamatojoties uz izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir sagatavota Teritorijas plānojuma grozījumu 1.redakcija, kas tika nodota arī sabiedriskajai apspriešanai, kas noslēdzās 2011.gada 4.februārī. Tā ilga vairākus mēnešus, kuru laikā Valmieras pilsētas pašvaldības vadība saņēma gan juridisku, gan fizisku personu iesniegumus un priekšlikumus par nepieciešamiem papildinājumiem plānojumā, to vidū ir arī biedrības "Sabiedrības iniciatīvas centrs" viedoklis. Ņemot vērā, ka šī vēstule izplatīta arī medijiem un radījusi neviennozīmīgu viedokli gan par plānojuma mērķi, gan tā saturu, Valmieras pilsētas pašvaldība sniedz atbildes uz vēstulē aplūkotajiem jautājumiem.

1. Vai vecpilsēta ir tā vide, kurā jāparedz apbūve ar ēku augstumu līdz 32 metriem (deviņi stāvi)?

Izstrādātie teritorijas plānojuma grozījumi neparedz mainīt līdz šim atļautās apbūves augstumu Valmieras senpilsētas teritorijā. Kopš Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam izstrādes un apstiprināšanas 2007.gada 19.aprīlī nav bijušas ne diskusijas, ne rakstisku iesniegumu, kuros tiktu apspriests atļautas apbūves augstuma izmaiņas šajā teritorijā. Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma 2006.–2018.gadam izstrādes laikā katrs jautājums tika izskatīts darba grupās, kurās tika pieaicināti arī attiecīgās jomas speciālisti. Jautājums par apbūves augstuma izmaiņām, izstrādājot Teritorijas plānojumu, tika izskatīts tikai pamatojoties uz zemju īpašnieku iesniegumiem. Papildus šiem iesniegumiem tika strādāts arī pie iespējamiem būvju metiem un pilsētbūvnieciskās situācijas izpētes, kuras laikā tika secināts, ka maksimālais augstums vecpilsētā nevarētu pārsniegt Sv.Sīmaņa draudzes baznīcas torņa augstumu. Papildus Valmieras pilsētas apbūves noteikumos tika noteikts, ka "Pilsētas centra teritorijā, kur Grafiskās daļas kartogrāfiskajā materiālā Nr.16 "Maksimālais ēku augstums un stāvu skaits apbūves teritorijās" pieļaujamais stāvu skaits apzīmēts "9 stāvi", paredzot vairāk kā 3 stāvus, nepieciešams Valmieras pilsētas pašvaldības domes saskaņojums, veicot publiskās apspriešanas procedūru atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām."

2. Vai Nākotnes un Stacijas ielas krustojumā būtu jābūvē ēka ar septiņiem stāviem, ja jau piecu stāvu ēkas jāsavelk, lai nesabruktu?

Teritorijas plānojumā tiek noteikts atļautais ēku būvniecības augstums, taču būvju konstruktīvie risinājumi nav šī dokumenta uzdevums. Jebkuras ēkas būvniecība tiek veikta saskaņā ar tehnisko projektu, kurā tiek risināti jautājumi par ēku inženiertehnisko noturību.

3. Vai tirgus Valmierā jāapbūvē ar septiņu stāvu ēkām, tā likvidējot tirgu pēc būtības?

Valmieras tirgus teritorija ir privāts īpašums, un tās galvenais lietošanas mērķis ir darījumu iestāžu teritorija, kur var tikt veikta dažāda veida uzņēmējdarbība. Informējam, ka šai teritorijai 2005. gadā ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums, kas tika publiski apspriests un iebildumi netika saņemti. 2007. gadā izstrādāts skiču un nulles cikla tehniskais projekts Tirdzniecības un darījuma centra – tirgus būvniecībai. Jau iepriekš minētajos dokumentos tika paredzēta septiņu stāvu apbūve.

4.  Vai mazpilsētai principā ir piemērota septiņu un deviņu stāvu apbūve, jo Valmiera Eiropas kontekstā ir mazpilsēta ar savu vēsturisko auru? Vai pilsētas vecpilsētā jāparedz tik augsts apbūves blīvums, kas nesaraujami saistīts ar gaisa piesārņojuma pieaugumu?

Saskaņā ar Valmieras pilsētas Attīstības programmu pilsētas misija ir – videi draudzīgas ražošanas, radošu industriju un kvalitatīvu pakalpojumu centrs Vidzemē, kas attīstās kā līdzvērtīgs citu Latvijas un Baltijas reģionu centru partneris izglītības, zinātnes, jaunu tehnoloģiju jomā, veicinot pilsētas un reģiona labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Valmieras pilsēta kopš 2009.gada ir republikas nozīmes pilsēta, un ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Lai pilsētas teritoriālā un sociāli ekonomiskā attīstība tiktu plānota saskaņoti un attīstītos harmoniski, izstrādājot teritorijas plānojumu, Valmieras pilsētas pašvaldība balstās uz pilsētas Attīstības programmā noteikto misiju un vērtībām.

Uzsveram, ka Valmieras pilsētas apbūves noteikumi (1.6.punkts) nosaka to, ka apbūves blīvumā tiek ieskaitīti visi labiekārtojuma elementi izņemot zaļos stādījumus, līdz ar to tas nenozīmē to, ka zemes vienības tiek pilnībā apbūvētas tikai ar ēkām. Jāņem vērā arī zaļās teritorijas gar Gauju, Dzirnavu ezeriņu un Rātes upīti, kā arī parki un skvēri, kas līdzsvaro apbūves un zaļās struktūras īpatsvaru pilsētas centrā.

Biedrības "Sabiedrības iniciatīvas centrs" pauduši, ka plānojumā neparādās aizsargdambja atrašanās teritorijas, kas būtiski mainīs Valmieras teritorijas izskatu. Tāpat plānojumā neparādās ielu infrastruktūras izmaiņas, kas risinātu problēmas, kas rodas ziemā, kad tās kļūst neizbraucamas, būtiska sašaurinājuma dēļ. Valmieras pilsētas pašvaldība informē, ka, lai gan ir veikta izpēte par iespējām pasargāt pilsētas teritoriju plūdu laikā, un izstrādāta skice iespējamā aizsargdambja būvniecībai, vēl nav pieņemts lēmums par konkrēto variantu un tehnisko risinājumu. Turklāt tā kā aizsargdambja iespējamā atrašanās vieta neskar privātos zemes īpašumus, tos nav nepieciešams tos apgrūtināt, aizsargdambja iespējamā atrašanās vieta var arī netikt iestrādāta Teritorijas plānojuma grozījumos.

Runājot par Valmieras pilsētas transporta infrastruktūru, plānojuma ietvaros ir veikta izpēte, lai rastu labākos risinājumus transporta infrastruktūras uzlabošanai un perspektīvajai attīstībai, un tie ir iestrādāti plānojumā. Piemēram, Plostnieku ielas turpinājumam, kā arī risinājums Namdaru ielas pagarinājumam līdz Pļavas ielai, Voldemāra Baloža ielas turpinājums līdz Eduarda Lācera ielai un Mūrmuižas ielas turpinājums līdz autoceļam P18 Valmiera – Smiltene. Izpēte tika veikta Rūjienas, Loku un Vienības ielas, kā arī Rūpniecības, Cēsu un Zvaigžņu ielas krustojumos un citviet. Veikta arī meliorācijas grāvju sistēmas izpēte teritorijā, ko ieskauj Jāņparka, Sporta, Limbažu, Beātes ielas un valsts autoceļš A3 Inčukalns – Valmiera – Valka (Igaunijas robeža). Savukārt problēmu risinājumi transporta infrastruktūras ekspluatēšanai konkrētos gadalaikos nav teritorijas plānojuma uzdevums, jo būvniecību nosaka citi normatīvie dokumenti un standarti.  

Valmieras pilsētas Būvvalde pateicas visiem, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā un pauda viedokli par teritorijas plānojuma grozījumiem. Informācija par Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu gala redakcijas nodošanu sabiedriskai apspriešanai būs pieejama Valmieras pilsētas mājas lapā www.valmiera.lv, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" u.c. medijos.

Uz sarakstu