Muskovs: lielākā problēma ir katastrofālais finansējuma trūkums
Nu jau vairāk nekā divus mēnešus Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja krēslā pavadījušais Muskovs amatā iejuties ļoti labi - palīdzot lieliskais kolektīvs un valdes locekļi. Pašlaik viņš iepazīstas ar struktūru un dažādiem procesiem, tostarp – kā slimnīca tiek finansēta, kādas ir būtiskākās problēmas.
"Viennozīmīgi – lielākā problēma ir katastrofālais finansējuma trūkums, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi. Jāmin arī, ka šogad plānojam iegūt nedaudz papildu finansējumu no samaksas, ko nozares ministrija solījusi piešķirt par viena terapeitiskā pacienta ārstēšanu. Tas varētu samazināt zaudējumus, bet tik un tā... Šā gada pirmajos piecos mēnešos esam ārstējuši jau par 18 procentiem vairāk neatliekamo pacientu nekā paredz līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Ja tas tā turpināsies arī gada otrajā pusē, mums atkal nāksies domāt, kā finansēt šo pacientu ārstēšanu".
Vidzemes slimnīca ir vienīgā neatliekamās palīdzības slimnīca Vidzemē. Un tai ir diezgan daudz pacientu no Limbažu un Alojas apkārtnes – aptuveni 18-19%, tad pa procentam vēl klāt no apkārtējiem novadiem – Cēsu, Alūksnes un Gulbenes. Pagājušajā gadā Vidzemes slimnīcai, pēc līguma ar Nacionālo veselības dienestu, bija jāglābj dzīvības 8 149 cilvēkiem, bet reāli ārstēti 11 430 pacienti - tas ir par 3 281 pacientu vairāk. Valsts samaksāja tikai par plānotajiem 8 149 pacientiem. Pārējo trīs tūkstošu ārstēšanu finansēja uz Vidzemes slimnīcas iekšējo rezervju rēķina.
"Rezerves jau mums nekādas nav. Slimnīcas īpašnieki ir divas pašvaldības – Valmiera un Valka. Vai šo divu pašvaldību nodokļu maksātājiem vajadzētu uzturēt visa reģiona pacientus?! Tas ir nākotnes jautājums – domāt, kā šo situāciju risināt. Saistībā ar izcenojumiem, problēma ir arī tā, ka mums viena terapeitiskā pacienta ārstēšanas pašizmaksa ir vidēji 236 lati, bet valsts noteiktais tarifs ir tikai 115 lati. Pozitīvais faktors – vēl šogad valsts plāno palielināt šo tarifu līdz 185 latiem," teica Muskovs.
236 lati ir vienas dienas ārstēšanas izmaksas terapeitiskam pacientam. "Arī palielinot šo valsts piešķirto naudu, vēl par 50 latiem netiek nosegta pašizmaksa. Tādējādi mēs nedaudz "krītam iekšā" jau uz katru pacientu, plus mums nesamaksā arī par tiem pacientiem, kurus esam apkalpojuši virs "limita". Ja šāda situācija ilgstoši turpināsies, mums var rasties nopietnas finansiālas problēmas. Palīdzību nesniegt mēs nedrīkstam. Ja sniedzam, tad jautājums ir – par kādiem līdzekļiem mēs to darām? Slimnīcas rezerves nav neizsmeļamas. Protams, mēs attīstām arī maksas pakalpojumus, bet peļņa nav tik liela, lai kompensētu iepriekš minēto iztrūkumu," sacīja Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, ideālākais un pieņemamākais risinājums būtu iegūt vairāk līdzekļu no valsts. "Saprotiet – mēs jau neko lieku neprasām. Prasām tikai samaksāt par padarīto darbu. Ja cilvēki strādā, viņi par padarīto darbu saņem naudu, bet mums, lūk, ir situācija ar vairāk nekā 3 600 pacientiem, kurus mēs nedrīkstējām neuzņemt, bet valsts par tiem ar mums vienkārši nenorēķinās. Tas slimnīcai radīja zaudējumus teju miljona latu apmērā".
Muskovs norādīja, ka pacientu, kuri vēršas pēc palīdzības slimnīcā, veselības stāvoklis pasliktinās: "Ar nožēlu jāatzīst, ka pacientu kļūst arvien vairāk un, diemžēl – arī arvien sliktākā veselības stāvoklī. Līdz ar to slimnīcai arī nepieciešams vairāk medikamentu. Nereti pacienti savas maksātnespējas dēļ hroniskās saslimšanas ir "vilkuši" līdz pēdējam, un tad viņus atved ātrie. Daudz ir arī traumu, kuru ārstēšana tāpat ir ļoti dārga, nepieciešamas sarežģītas, līdz ar to - dārgas operācijas... Arī ar šo problēmu, cik zinu, saskaras pārējās neatliekamās palīdzības slimnīcas".
Jautāts, vai Veselības ministrija sola kādus uzlabojumus šajā jomā, Muskovs atbildēja: "Ministrija norāda, ka ir jāiemācās menedžēt līdzekļus. Skaidrs, ka veselības aprūpē vajag vairāk finansējuma nekā ir pieejams. Mums jāskatās realitātei acīs – budžetā naudas ir tik, cik tās ir. Tāpēc rēķināmies ar konkrētu naudas masu un plānojam kā to sadalīt. Ja mēs skatītos no citas puses, plānojot "nulles budžetu", pieļauju, ka nepieciešams būtu divas reizes vairāk līdzekļu nekā mums pieejams pašlaik. Latvija ir arī vienā no bēdīgākajām pozīcijām uz Eiropas Savienības, un arī pasaules valstu fona – finansējums veselības aprūpei uz vienu iedzīvotāju mums ir viens no zemākajiem, tāpat arī ieņēmumi no IKP. Igaunijai un Lietuvai situācija ir labāka, viņiem finansējums veselības aprūpei ir lielāks".
Kā pozitīvu faktoru Muskovs minēja iespējas apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas sniedz iespēju uzlabot, izremontēt telpas, palātas, tāpat iegādāties mūsdienīgu aparatūru, lai izmeklējumus veiktu kvalitatīvi. Pašlaik plānots apgūt ERAF līdzekļus aptuveni 1,3 miljonu latu apmērā, par tiem iecerēts rekonstruēt centrālās sterilizācijas nodaļu, renovēt telpas 7. stāvā, izveidojot dienas stacionāra nodaļu, bet neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā izveidot observācijas palātas, kā arī renovēt C korpusa jumtu.
Uz sarakstu
