LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs: kas jāievēro, nodarbinot ārzemniekus
Laikā, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji devušies peļņā uz ārzemēm, darba devēji arvien biežāk saskaras ar problēmu, ka trūkst piemērota darbaspēka, tādēļ aktuāls kļūst jautājums par ārzemnieku nodarbināšanu. Protams, apzinīgs un ilgtermiņā domājošs darba devējs vēlas nodrošināt, lai no ārvalstīm piesaistītais darbinieks šeit strādātu legāli. Tiesa gan, daudziem uzņēmējiem nav īstas skaidrības, kādi nosacījumi jāievēro, kādi likumi regulē ārvalstu darbaspēka nodarbināšanu un kāda dokumentācija jākārto, - ar šādiem jautājumiem saskaramies arī Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā.
Pirmkārt, būtiski izprast, kuru valstu pārstāvji Latvijā tiek uzskatīti par "ārzemniekiem" darbaspēka izpratnē. Cilvēki, kuri šeit ierodas no citām Eiropas Savienības valstīm, šajā kategorijā neietilpst, un viņu gadījumā viss ir daudz vienkāršāk. Taču par ārzemniekiem patiešām tiek uzskatīti tā dēvēto trešo valstu pilsoņi – personas, kuras nav Eiropas Savienības pilsoņi un kurām nav brīvas pārvietošanās tiesību Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2006. gada 15. marta Regulas Nr. 562/2006 nosacījumiem jeb, citiem vārdiem, Šengenas zonas noteikumiem.
Tomēr arī ārzemniekus minētajā izpratnē Latvijas darba devējs var nodarbināt – ja reiz dažādu iemeslu dēļ nav iespējams atbilstošu darbaspēku piesaistīt šeit pat. Līdzīgi kā jebkura cita darbinieka gadījumā, protams, arī ar ārzemnieku slēdzams darba līgums vai cita likumā atzīta vienošanās (piemēram, uzņēmuma līgums). Tomēr ir arī papildu pienākumi, kuri jāpilda, ja nevēlaties saņemt atbildīgo institūciju aizrādījumus un sodus par nelegālu cilvēka nodarbināšanu.
Pirmkārt, darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras attiecīgā reģiona filiālē jāpiesaka brīvā darbavieta – ja nu tomēr izdodas piesaistīt vietējo darbaspēku. Minētajai vakancei jābūt pieejamai vismaz mēnesi. Pēc tam, ja atbilstošs kandidāts nav atrasts, darba devējs var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un lūgt apstiprināt ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam. Tiesa gan, šī kārtība ir nedaudz vienkāršāka, ja ar darbinieku-ārzemnieku paredzēts slēgt, piemēram, uzņēmuma līgumu. Tad Nodarbinātības valsts aģentūrā vakance nav jāpiesaka.
Ievērojot Darba likuma 37. panta nosacījumus, ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam Latvijā izsniegta darba atļauja. Personu, kura nav tiesīga šeit uzturēties un strādāt, nodarbināt nedrīkst. Jāņem vērā, ka Darba likuma 35. panta trešā daļa noteic: "Sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama." Darba devējam iepriekš minēto dokumentu kopijas jāglabā visu ārzemnieka nodarbināšanas laiku un pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma jāspēj tās uzrādīt. Pretējā gadījumā darba devējam draud administratīvā vai pat kriminālatbildība. Turklāt, ja uzņēmējs piesaista apakšuzņēmējus kāda darba izpildei un tie nelegāli nodarbina ārzemniekus (vai arī pats ir šāds apakšuzņēmējs citam izpildītājam, kurš rīkojies līdzīgi), arī viņu kā sava veida "līdzzinātāju" var sodīt.
Tā kā darba devēji nereti palīdz topošajiem darbiniekiem noformēt nepieciešamās atļaujas, jāatceras, ka darba atļauju ārzemniekam izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, pamatojoties uz vīzu. Ja ārzemniekam izsniegta vīza, kurā norādīts, ka tā derīga tikai kopā ar darba atļauju, pirmo reizi ieceļojot Latvijā, viņam trīs darbdienu laikā jāvēršas pārvaldē, lai pieprasītu darba atļauju. Detalizēti darba atļauju saņemšanas kārtību nosaka 2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 553. Tajos papildus jau minētajiem nosacījumiem norādīts: "Ja ārzemnieku plāno nodarbināt pie vairākiem komersantiem vai vairākos amatos vai profesijās pie viena komersanta, darba atļauja nepieciešama katram darba veidam."
Bez šaubām, ārzemniekam, kurš strādā Latvijā, nodrošināmi tādi paši darba apstākļi kā vietējiem darbiniekiem. Atbilstoši Latvijas likumdošanai arī šiem darbiniekiem jāparedz maksimālais darba laiks un minimālais atpūtas laiks, minimālais ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, vismaz minimālā darba algas likme, kā arī piemaksas par virsstundu darbu. Tāpat jāparedz līdzvērtīgi drošības, veselības aizsardzības un higiēnas apstākļi, likumā noteiktie aizsardzības pasākumi personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā.
Nodarbinot ārzemniekus, darba devējam jāievēro, ka šis darbinieks nekādā veidā nedrīkst būt diskriminēts un būt sliktākā pozīcijā kā vietējais darbinieks. Darba likuma 7. panta pirmā daļa skaidri noteic: "Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu."
Ja šajā vai citos ar darba tiesībām un darba aizsardzību saistītos jautājumos radušās neskaidrības, darba devēji var vērsties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) reģionālajā konsultāciju centrā, kur jums bez maksas tiks sniegtas konsultācijas. LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs atrodas Valmierā, Garā ielā 7, 206. kabinetā. Konsultācijas var saņemt arī pa tālruņiem 64233448 un 28610420 vai sūtot e-pastu – dagnija@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" 1. aktivitātes "Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu" ietvaros.
Uz sarakstu
