Latvijas turpmākajai attīstībai nepieciešami mazie un vidējie uzņēmumi
Latvijai ir jābeidz sapņot par milzu koncernu ienākšanu vai "VEF" atdzimšanu, kas atrisinās gan ekonomikas, gan nodarbinātības problēmas. Mazie un vidējie uzņēmumi, to atbalstīšana un attīstība ir ceļš, pa kuru jāvirzās Latvijas valstij, lai veicinātu ekonomiskās izaugsmes atsākšanos. Tā secināts otrdien, 20.aprīlī Valmierā notikušajā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā ar nosaukumu "Krīze: samelstais un faktiskais".
Diskusijas eksperti Latvijas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, Dr. Arnis Sauka un ekonomists Gatis Kokins, atbildēja uz valmieriešu jautājumiem un sniedza savu skatījumu uz šī brīža ekonomisko situāciju Latvijā un nākotnes perspektīvā. Viens no būtiskākajiem diskusijas secinājumiem ir nepieciešamība ne tikai atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, bet veicināt to izveidi un pat ārzemju ražotņu pārcelšanu uz Latviju.Turpina G. Kokins: "Saprātīga valsts vienmēr rada vidi, kas labvēlīga maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tieši mazie un vidējie, nevis lielie uzņēmumi balsta jebkuras valsts ekonomiku un dod visvairāk darba vietu."
{baneris}
Eksperts norāda uz to, ka Latvija vēl aizvien ir gana labvēlīga vieta ražotņu atvēršanai, salīdzinoši zemo ražošanas izmaksu dēļ. "Protams, jaunam uzņēmumam Latvijā ir ļoti grūti uzsākt ražošanu no nulles, jo galvenais jau ir nevis pati ražošana, bet gan noieta tirgus atrašana un iekarošana. Būtu nepieciešams mudināt Latvijas uzņēmējus, sniedzot atbilstošu līdzfinansējumu un valsts atbalstu, iegādāties mazos un vidējos uzņēmumus, kuri jau iekarojuši stabilos noieta tirgus Eiropā, ir labi pazīstami, un to ražotnes pārcelt uz Latviju. Mūsu valstij tas sniegtu darba vietas, bet produktus ļautu saražot pat par 10-15% lētāk nekā vecajās ES dalībvalstīs", stāsta G.Kokins.
Pesimistiskas prognozes par ekonomikas augšupejas atsākšanos
Diskusijas eksperti norādīja, ka Latvijā vērojams izteikts "mazvērtības" komplekss, jo daudzi uzskata, ka visu atrisināt var tikai lieli uzņēmumi, lielas starptautiskas organizācijas un lieli naudas aizdevēji. A. Sauka norāda: "Šobrīd ir sajūta, ka valsts aizņemtā nauda tiek galvenokārt patērēta, bet maz tiek darīts, lai ar tās palīdzību radītu atkal jaunu naudu. Turpinot šādu politiku, diemžēl vienīgais uz ko varam paļauties ir iespējami drīzu ekonomikas augšupeju lielajās ekonomikās, kas labvēlīgi ietekmētu situāciju arī tādā mazā valstī kā Latvija".
Vērtējot šī brīža Latvijas ekonomisko situāciju uz pasaules fona, abi diskusijas eksperti minēja, ka, turpinot uzsākto ekonomikas politiku, prognozes ir pesimistiskas. G.Kokins minēja, ka ekonomikas augšupeja varētu atsākties tikai pēc 3 līdz 5 gadiem, kamēr A.Sauka savās prognozēs bija vēl piesardzīgāks, minot, ka šobrīd neredz pamatu, lai ekonomikas izaugsme atsāktos ātrāk kā pēc 7-10 gadiem. Gan G.Kokins, gan A.Sauka bija vienisprātis, ka situācija nav nedz ārkārtīgi slikta, nedz bezcerīga, tomēr pie attīstības ir jāstrādā mums pašiem, jo starptautisko aizdevēju nauda ir tikai palīglīdzeklis.
"Pasaules ekonomikā tomēr redzam, ka situācija nenonāca tik sliktā stāvoklī kā tika prognozēts. Notiekošais bija ļoti tālu no "Lielās depresijas". Uzskatu, ka šobrīd pasaules ekonomika lielā mērā ir sakārtojusies, mums tikai atliek sakārtot to arī savā valstī," diskusijas noslēgumā pārliecību pauda G.Kokins.
Par diskusiju ciklu
"Eirodzīve – kāpēc?" ir EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
2009. gadā paredzēto diskusiju grafiks un papildus informācija par diskusijām atrodama EK pārstāvniecības Latvijā mājas lapā http://ec.europa.eu/latvija/ un www.esmaja.lv.
Diskusijas fotoattēli atrodami šeit: http://fotki.lv/lv/Eirodzive/734115/.
Uz sarakstu
