Banner 980x90

Kurzemes pašvaldības sūdzas par plānošanas reģionu dalījumu

Šonedēļ Skrundā notikušajā Kurzemes Plānošanas reģiona (KPR) Attīstības padomes sēdē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam (VL-TB/LNNK) pašvaldību vadītāji pauda kritiku par teritoriālo dalījumu reģioniem un valsts struktūrām, aģentūru LETA informēja KPR.

Pirms Attīstības padomes sēdes KPR vietējo pašvaldību vadītāju kopsapulcē tika apstiprinātas izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sastāvā, kā arī tika izsniegtas amatu savienošanas atļaujas atbilstoši iesniegumiem.

Pēc kopsapulces notika Attīstības padomes sēde, kura tika sākta ar ziņojumiem par Kurzemes plānošanas reģiona budžeta izpildi un paveikto 2014.gada pirmajā pusē, sniedzot informāciju par galvenajiem darbības virzieniem otrajā pusgadā.

Uz sēdi bija ieradies arī Naudiņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis un VARAM speciālisti, lai kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem diskutētu par tām aktuālajiem jautājumiem un plānošanas reģionu turpmāko attīstību.

Sēdes laikā pašvaldību vadītāji pauda viedokli, ka ir nepieciešams pievērst uzmanību plānošanas reģiona robežu atbilstībai ar citu ministriju un jomu teritoriālo iedalījumu.

Pastāvot nesakritībām, rodas grūtības ne tikai ar precīzu statistikas datu iegūšanu, bet arī neskaidrības par finansējuma sadalījumu starp reģioniem, jo, piemēram, skatot ceļu infrastruktūras pilnveidošanas programmas, uz Kurzemes reģionu tiek attiecināti arī tādi ceļu posmi, kuri pēc plānošanas reģionu robežām atrodas Zemgales plānošanas reģionā.

Līdzīga situācija ir vērojama Kultūras, Ekonomikas un citu ministriju teritoriju sadalījumā. Tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt reģionus ar papildu funkcijām, kā arī nodrošinot reģionu lomu finanšu instrumentu piesaistē pašvaldībām un reģionam kopumā.

Pašvaldību vadītāji arī mudināja ministru rosināt izmaiņas spēkā esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas ierobežo pašvaldību iespējas iznomāt telpas uzņēmējiem, kas arī būtu kā viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības veicināšanai reģionā.

Kontekstā ar uzņēmējdarbību traucējošajiem faktoriem izskanēja arī pretenzijas par īsi pirms projektu iesniegšanas termiņa veiktajām izmaiņām nolikumā atbalsta saņemšanas nosacījumos publisko interneta pieejas punktu attīstībai, liedzot vai būtiski ierobežojot dalības iespējas mazajām pašvaldībām.

Pašvaldību pārstāvji aicināja grozīt MK noteikumus, kas ļautu pašvaldībām pašām veikt trokšņu un smaku mērījumus, jo patlaban Latvijā to veic tikai trīs firmas, kas nenodrošina kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, un tiek sadārdzinātas pakalpojuma izmaksas.

Uzklausot pašvaldību problēmas un vajadzības, ministrijas pārstāvji apstiprināja, ka tās tiks fiksētas un apzinātas, lai nākamajā plānošanas periodā varētu tikt veiktas iespējamās korekcijas, tajā pašā laikā aicinot aktīvi sniegt priekšlikumus un problēmu aprakstus ministrijā, veicinot arī tūlītēju risinājuma meklēšanu.

Naudiņš informēja klātesošos par aktualitātēm, īpaši akcentējot aktīvo darbu pie Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma vajadzību apzināšanas pašvaldībās, lai ES fondu un finanšu instrumentu līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi. Ministrs uzsvēra, ka ES finansējums vispirms būtu jāvirza uzņēmējdarbības atbalstam un veicināšanai, kas kalpotu kā būtisks priekšnoteikums Latvijas reģionu turpmākai attīstībai.

Cilinskis prezentēja VARAM plānotās ES fondu investīcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā - vides, reģionālās attīstības, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un pārrobežu sadarbības jomas, aicinot pašvaldībām identificēt savas vajadzības, lai kopīgi ar ministrijas speciālistiem strādātu pie atbalsta programmu kritēriju izstrādes.

Kritiku VARAM pārstāvjiem veltīja piekrastes un mazo novadu pašvaldību pārstāvji - gan par likvidēto piekrastes pašvaldību atbalsta programmu, gan par liegto iespēju turpmāk apdzīvotajām vietām ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem saņemt atbalstu ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, norādot, ka arī nesakārtota ūdenssaimniecība ir viens no uzņēmējdarbību kavējošiem faktoriem pašvaldībās.

Sēdes turpinājumā VARAM ministrijas pārstāvji sniedza savu redzējumu par turpmākajiem iespējamajiem plānošanas reģionu darbības virzieniem un modeļiem plānošanas reģionu darbības pilnveidošanai, uzsverot plānošanas reģiona nozīmīgo lomu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)