Kā paaugstināt Latvijas ražojošo uzņēmumu konkurētspēju eksporta tirgos?
Šī mēneša sākumā a/s AS "Latvijas gāze" paziņoja, ka dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1.jūlija pieaugs par 17,1%-31%, tāpat jau kopš jūnija ir palielināti dabasgāzes tarifi lielajiem patērētājiem (kuri patērē vairāk par 25 000 kubikmetru gāzes gadā). Pavisam uzņēmumi sadalīti astoņās kategorijās un, piemēram, uzņēmumiem, kas gadā patērē 25 000 – 126 000 kubikmetru dabasgāzes, par 1000 kubikmetriem jāmaksā 284,18 lati (pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā tie bija 204,18 lati), neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Gāzes cenu kāpums negatīvi atsauksies gan uz mājsaimniecībām – sadārdzināsies maksa par siltumu, utt., taču vēl jūtamākas sekas tas radīs uzņēmumiem, no kuriem daudzi ir tieši eksporta jomās strādājoši – šī joma, kā zināms, ir definēta kā tautsaimniecības viena no prioritātēm. Gāzes cenas kāpums attiecīgi noved pie gala produkcijas sadārdzināšanās un tātad tās konkurētspējas pazemināšanās, kā arī samazina Latvijas uzņēmumu ienākumus un tātad iemaksas valsts budžetā – daudziem eksportējošajiem uzņēmumiem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi ar ārvalstu pasūtītājiem, par kādu vienu cenu, kuru nav iespējams mainīt.Šeit jāpiebilst, ka Latvijā vairāk nekā 80% dabasgāzes patērē industriālie patērētāji – rūpnīcas, centralizētās siltumapgādes uzņēmumi un elektroenerģijas ražotāji termoelektrocentrālēs. Šādi patērētāji parasti īsā laikā savu ražošanas procesu var pārkārtot no dabasgāzes uz mazutu vai otrādi, tādēļ dabasgāzes cenas tiek kotēta attiecībā pret mazuta cenu, kura veidojas biržās konkurences apstākļos.
Krievijas dabas gāzes cenas konkrēti Latvijai regulē starp Latviju un Krievijas uzņēmumu "Gazprom" līgums, kura aprēķina metodika ir 9 mēneši. (Ja pavisam konkrēti, tad 2008. gada 1. janvārī ar "Gazprom" tika noslēgts līgums uz trim gadiem, atbilstoši kuram gāzes cena ir piesaistīta Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes biržās kotētā mazuta ar sēra saturu zem 1% cenai un Eiropas Bankas noteiktajai eiro un ASV dolāra kursa attiecībai.) Tajā pašā laikā Eiropā arvien pieaug tendence mainīt dabasgāzes cenas piesaistes mehānismu, ierobežojot dabasgāzes cenas piesaisti naftas produktu cenām un iekļaujot dabasgāzes ilgtermiņa piegādes līgumos atsauces uz dabasgāzes biržas darījumu cenām. Šāda prakse jau pastāv Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā.
Papildus faktors, protams, ir Latvijas lata piesaiste eiro kursam, kas ievērojami pazeminājies, attiecībā pret ASV dolāru. Tā kā tieši ASV dolāros tiek veikti visi maksājumi par energonesējiem, šo resursu cena attiecīgi sadārdzinās. Kā uzskata eksperti, tad eiro kursa krišanās veido apmēram piekto daļu gāzes cenas sadārdzinājuma.
Vienlaikus jāuzsver, ka šobrīd Latvijas valdība sarunās ar Krieviju jau cenšas panākt, lai esošā aprēķina formula tiktu mainīta un cenas veidošanās mehānisms tiktu noteikts, vadoties no citu energonesēju cenām Eiropā, kas nozīmē atteikšanos no piesaistes mazuta cenai. Ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) maijā bija paredzēta tikšanās ar "Gazprom" vadību, lai apspriestu šo jautājumu, taču pēdējā brīdī "Gazprom" no tikšanās attiecās. Tāpat gaidāms, ka Valsts Prezidents Valdis Zatlers rosinās šo jautājumu, tiekoties ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.
{baneris}
Esošā līguma pārskatīšana, protams, ir problemātiska, taču jāatceras, ka drīzumā būs nepieciešams noslēgt jaunu līgumu par gāzes piegādēm ar "Gazprom", un Latvijai sarunās ar "Gazprom" ir būtiska priekšrocība – Inčukalna gāzes krātuve. Tiesa, ir arī būtisks mīnuss – mūsu valstī nav sašķidrinātās gāzes termināla, tamdēļ nav iespējas ilgtermiņā runāt par alternatīvām gāzes piegādēm. Tā kā sašķidrinātās gāzes cena tradicionāli ir zemāka par "cauruļvadu gāzi", jautājums par terminālu faktiski bija aktuāls jau ilgu laiku, taču tika sekmīgi "bremzēts" galvenokārt Tautas partijas ciešās saistības ar Latvijas gāzes eksportētājiem dēļ. Šobrīd tas ir aktualizēts Ekonomikas ministrijā, un gaidāms, ka drīzumā izskanēs arī atbilstoši ierosinājumi.
Šobrīd realitāte kopumā ir tāda, ka Latvijas iepriekšējās valdības gadiem ilgi ir tikai padziļinājušas mūsu valsts atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un "Gazprom". Tādēļ arī Krievijas uzņēmums lielā mērā diktē gāzes cenas. Tomēr alternatīvas un tātad arī iespējas ietekmēt gāzes cenas Latvijai ir – jau pieminētais sašķidrinātās gāzes termināls, Baltijas valstu kopīga atomelektrostacija un vēl citi risinājumi, plašāķ par kuriem – pēc svētkiem!
Citus manus ierakstus var lasīt manā blogā www.galvanovskis.lv.
Uz sarakstu
