Jelgavas novada dome pieņem savstarpēji pretrunīgus lēmumus centienos atgūt Aspazijas mājas

Jelgavas novada dome trešdien, 4.novembrī nolēma atzīt par prettiesiskiem Jelgavas rajona padomes 1998.gada 7.oktobrī un Zaļenieku pagasta padomes 1998.gada 15.oktobrī pieņemtos lēmumus par īpašuma "Daukšas" pārdošanu, uz kuru pamata vēlāk slēgts pirkuma līgums ar pašreizējo īpašuma apsaimniekotāju - zemnieku Tālivaldi Bratkus.

Tāpat Jelgavas novada dome trešdien nolēma atkārtoti balsot par deputāta Kārļa Rimšas (ievēlēts no Reformu partijas saraksta) iesniegto lēmumprojektu, kas paredzēja atcelt 2014.gada decembrī pieņemto lēmumu izmantot atpakaļpirkuma tiesības, pamatojoties uz pirkuma līguma nosacījumiem. Ja 28.oktobrī domes vairākums atbalstīja šo pašu lēmumu, tad šodien vairākums to lēma noraidīt.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), debatējot par lēmumprojektu, skaidroja, ka, iegūstot vairāk informācijas un uzzinot par agrāko pašvaldību domju apšaubāmajiem lēmumiem, atpakaļpirkuma izmantošana esot jāatstāj spēkā, ko ārkārtas sēdei rosinājuši četri deputāti.

Savukārt opozicionārs Madars Lasmanis (V) deputātiem norādīja uz savstarpējām pretrunām abos lēmumos, piebilstot, ka Rimšas lēmumprojekts neizmantot atpakaļpirkuma tiesības nebūt nav pretrunā ar otru šodien pieņemto lēmumu, kurā dome apšauba pašu pirkuma līgumu.

Lasmanis pauda, ka tiek radīta situācija, ka, atzīstot agrākos pašvaldības lēmumus par prettiesiskiem, tagadējā dome apšauba arī noslēgtā pirkuma līguma likumīgumu, savukārt, noraidot Rimšas lēmumprojektu, tagadējā dome vēlas izmantot atpakaļpirkuma iespēju, pamatodamās uz līguma nosacījumiem, kura likumīgums ir apšaubīts.

Domes algotais ārpakalpojuma jurists Aldis Jēgeris gan skaidroja, ka pašvaldības kompetencē neietilpst tiesības kaut ko atzīt vai neatzīt par likumīgu vai tiesisku, un dome šodien vien paužot savu attieksmi, kurā apšauba agrāko padomju lēmumu atbilstību likumam, pamatojoties uz Zemesgrāmatu tiesneša lēmumu, tomēr šodien pieņemtā domes lēmuma tekstā tā arī pavēstīts, ka dome nevis apšauba atbilstību likumam, bet abu padomju lēmumus atzīst par prettiesiskiem.

Lasmanis iebilda, ka jebkurā formulējumā pretruna neizzūd, jo vienā gadījumā dome apšauba lēmumus, uz kuru pamata noslēgts pirkuma līgums, bet otrā gadījumā dome vēlas balstīties uz pašas apšaubītā pirkuma nosacījumiem, un faktiski pēc lēmuma, kurā agrāko padomju lēmumi atzīti par prettiesiskiem, domei tiesā jārosina izvērtēt arī pirkuma līguma tiesiskums, apšaubot tā spēkā stāšanos.

Lasmanis piebilda, ka, viņaprāt, līguma apšaubīšana rada aizdomas, ka dome tiecas atņemt īpašumu bez maksāšanas, taču jurists to noraidīja, jo pašvaldībai būtu jāmaksā jebkurā gadījumā - gan ja tā veiktu atpakaļpirkumu, gan ja tiesa anulētu līgumu, tai būtu jāatgriež iemaksātā pirkuma summa.

Rimša debatēs komentēja, ka viņš Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumā nevarot atrast, ka tiesnese agrāko pašvaldību lēmumus būtu atzinusi par nelikumīgiem vai nepamatotiem, bet tikai konstatējusi tajos nepilnības. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā lēmuma kopija, tiesnese tomēr konstatējusi arī, ka agrāko pašvaldību lēmumi neatbilst likuma prasībām, taču pats pieņemtais lēmums nav par pašvaldību lēmumu tiesiskuma atzīšanu, bet gan par Bratkus iesniegtā nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības un īpašuma nereģistrēšanu zemesgrāmatā.

Opozīcijas deputāti komentēja, ka visa šī lemšana liecinot par to, ka sekošot domes lēmums, kurā īpašumu sadalīšot, Aspazijas dzimtas mājas nodalot un atstājot pašvaldībai, kuras pārziņā šīs mājas varbūt nemaz netiks apsaimniekotas kvalitatīvāk, un atsevišķi nodalot aptuveni 65 hektārus zemes, ko izsolīt uz pašvaldības vadībai pietuvinātiem zemniekiem atbilstošiem nosacījumiem.

Deputāts Modris Jansons (ZZS) šos iebildumus noraidīja kā, viņaprāt, nepamatotus pieņēmumus un sazvērestības teoriju.

Kā ziņots, Jelgavas novada domes vadība pēc vairāku deputātu pieprasījuma un rodot papildu argumentus 4.novembrī sasauca ārkārtas sēdi, lai vērtētu kādreizējās Jelgavas rajona un Zaļenieku padomes lēmumus par "Daukšu" pārdošanu un atkārtoti izskatītu jautājumu par atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, "centienos panākt likumīgu un tiesisku jautājuma sakārtošanu dome pēc karstām debatēm 28.oktobra domes sēdē rosināja padziļinātu jautājuma izpēti sadarbībā ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļu, lai rastu atbildes, kas traucējis "Daukšu" saimniekam Tālivaldim Bratkum pēc nekustamā īpašuma iegādes 1998.gadā nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā un 16 gadu garumā īpašumu pārvaldīt tiesiski".

"Sākotnēji Jelgavas novada pašvaldības mērķis bija izmantot atpakaļpirkuma tiesības, ņemot vērā, ka kultūrvēsturiskais mantojums - Aspazijas memoriālās mājas - netiek apsaimniekotas atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām. Pašvaldībai 2014.gadā, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa parāda apjomu, nelikumīgas būvniecības faktu un nenokārtotās īpašumtiesības, radās pamatotas bažas, vai Aspazijas dzimtās mājas nonākušas atbilstošu saimnieku rokās," par pašvaldības pēkšņi secināto pēc 17 gadiem pauda tās pārstāve.

Viņa informēja, ka vēl 28.oktobrī dome balsoja par 2014.gada lēmuma atcelšanu, apstiprinot domes nostāju atpakaļpirkuma tiesības tomēr neizmantot. "Taču, uzzinot papildu faktus, jautājums ir neviennozīmīgs tiesiskajā regulējumā, un Jelgavas novada dome rosina īpašumtiesību jautājumu saistīto apstākļu kopumu izvērtēt gan Zaļenieku padomes un rajona padomes lēmumu, gan Bratkus ģimenes veikto darbību pārkāpumu būtību," skaidroja pašvaldības pārstāve.

Pašvaldības pārstāve pauda, ka dome "neviennozīmīgi publiski nostādītajam jautājumam par Aspazijas dzimtajām mājām tomēr vēlas atklāt un rast vienīgi likumīgo īpašumtiesību sakārtošanas ceļu - gan atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu, gan 1998.gada vietējo pašvaldību lēmumu atcelšanu, gan tiesvedību".

Pašvaldības pārstāve pauda, ka "Bratkus nebija tiesīgs valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkā veikt pārbūves un restaurācijas darbus, jo to var darīt īpašnieks vai saskaņojumā ar īpašnieku", un, nereģistrējot īpašumu Zemesgrāmatā, viņš neesot uzskatāms par pilntiesīgu īpašnieku.

"Lai arī publiskajā telpā patvaļīgās būvniecības fakts tiek attēlots "tā starp citu", argumentējot, ka veranda bija padomju laikā celta un bez vēsturiskās vērtības, tomēr patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatētas arī pašā ēkā, tostarp nesošām konstrukcijām," pauda Kaņepone.

"Turklāt, ja verandai nebija vēsturiskas vērtības un tā nebija oriģināla, nav pamatojuma, kā varēja tikt iesniegts projekta pieteikums un pretendēts uz finansējumu tās atjaunošanai. Attiecībā uz patvaļīgās būvniecības fakta konstatāciju 2014.gada 28.oktobrī Jelgavas novada būvvalde, apsekojot objektu, konstatēja, ka Bratkus veicis dzīvojamās mājas verandas demontāžu," pauda Kaņepone.

Viņa uzskaitīja, ka ēkas pirmā stāva pārsegums pilnībā nomainīts - nomainītas sijas, dēļi. Iekšpagalmā ierīkoti jauni lentveida pamati. Būvniecība - jaunu lentveida pamatu ierīkošana - un atjaunošana, ko pašvaldība traktē kā rekonstrukciju, notikusi bez Jelgavas novada pašvaldības būvvaldes izsniegtas būvatļaujas, bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju.

"Jāņem vērā, ka Bratkus ģimenei saistošs bija arī 1997.gada 7.decembrī ar Valsts kultūras pieminekļa inspekciju saskaņots ēkas restaurācijas projekts, kas bija norādīts arī 1998.gada 9.novembra pirkuma līgumā kā obligāts līguma izpildes nosacījums," pauda Kaņepone.

LETA jau ziņoja, ka Bratkus tiesā rosinājis īpašumtiesību nostiprināšanu, un viena tiesas sēde jau atlikta, jo uz lietas izskatīšanu nav ieradies pašvaldības pārstāvis. Nākamā tiesas sēde plānota 2016.gada 3.martā, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieks Tālivaldis Bratkus, kurš apsaimnieko Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas", tajās saglabājot muzeju un rīkojot pasākumus.

Viņš pastāstīja, ka kopā ar sievu Madlēnu, kura ir kultūras darbiniece, "Daukšas" ar visu saimniecību iegādājās 90.gadu beigās no Jelgavas rajona padomes un Zaļenieku pagasta par 22 000 latu jeb aptuveni 31 000 eiro. Saimniecībā ietilpst sarkano ķieģeļu māja, kūts, pirts un aptuveni 65 hektāri zemes.

Bratkus iepriekš pastāstīja, ka dome lēmumā izmantot atpakaļpirkuma tiesības atsaukusies uz konkrētā perioda pēdējā posma parādu, kas līdz domes lēmuma tapšanai jau bijis nomaksāts, tāpat kritika par pasākumu nerīkošanu neatbilstot patiesībai, jo agrāk pašvaldība pati piešķīrusi pateicības rakstus tieši par atceres pasākumu rīkošanu, turklāt "Daukšās" izveidota arī Aspazijas memoriālā istaba.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) informācija, "Daukšās" notikuši arī ZPR pasākumi.

"Laika gaitā te atjaunota tuvējā pirtiņa, izkopta ainava, dzīvojamai ēkai uzklāts jauns jumts, iebūvētas ozolkoka durvis, paveikti citi darbi. Lai arī "Daukšu" atjaunošanā vēl darāmā netrūkst, laiku pa laikam te savus iestudējumus rāda vietējie amatierteātri un dzejas lasījumos satiekas literāti. Pa ceļam uz Zaļeniekiem, Tērveti un citām Zemgales skaistākajām vietām "Daukšās" iegriežas arī tūristi," konstatējuši ZPR speciālisti.

Uz sarakstu