Ieskats vēsturē: Valmieras Vecās aptiekas ēkai šogad aprit 280 gadi
Šogad aprit 280 gadi kopš uzcelta vecākā koka ēka Valmierā, otra senākā aptieka Latvijā. Vecās aptiekas ēka celta 1735.gadā uz bruņinieku pils pagraba, bet atļauja ierīkot aptieku saņemta vien 1755.gadā.
Stāstā no grāmatas "Valtera namiņa stāsti" par Vecās aptiekas vēsturi ar pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv dalījās Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Igrīda Zīriņa.
Ziemeļu kara laikā, 1702.gadā pilnībā tika sagrauta Livonijas ordeņa pils, tās drupas saglabājušas līdz mūsdienām. Pili vairs neatjaunoja. Tukšo pils laukumu sāka pakāpeniski apbūvēt. Kā pirmā top ēka 1735.gadā. Toreizējais Valmieras ķirurgu un bārddziņu cunftes meistars Johans Nikolajs Švarcs uzceļ māju (mūsdienās vecākā pilsētas ēka joprojām apskatāma Bruņinieku ielā 1, blakus elegantajam, gaiši rozā miniatūrajam namiņam), bet 1756.gadā māju kopā ar apkārtējām pilsdrupām nopirka farmaceits, vācu tautības pilsonis Johans Volrāts Reihenaus, lai šeit ierīkotu aptieku, kuras atvēršanai privilēģija saņemta jau 1755.gadā. Pieaugot dzimtas materiālajai rocībai, pamazām, 18. – 19.gadsimta laikā izveidojas ēku komplekss, kurā ietilpa divas koka un viena mūra ēka.
Pēdējais Reihenavu – Maršneru – Erdmaņu dinastijas aptiekas īpašnieks no 1902.-1912.gadam bija Johaness fon Erdmans (1861-1934).
1912.gadā Veco aptieku iegādājās Valmieras pilsēta, un tā bija pirmā aptieka Baltijā, kas piederēja pašvaldībai. Erdmanis turpina pildīt pārvaldnieka dienestu līdz 1933.gada rudenim. Vēl viņa laikā, 1932.gadā aptiekā sāka strādāt Emma Ķence un 1935.gadā apstiprināta par aptiekas pārvaldnieci.
1940.gadā galvenajai aptieku pārvaldei bija jādod dažādas ziņas par aptieku. Vienā ziņojumā ir rakstīts, ka Vecā aptiekā Bruņinieku 4 bija izmantotas astoņas telpas – officīna, materiālu istaba, kabinets, laboratorija, virtuve, pagrabs, bēniņi un šķūnis. Aptiekā bija nodarbināti četri cilvēki – pārvaldniece Emma Ķence, asistente Elza Zariņa un Elza Cimbule, kā arī apkalpotājs Jānis Aleksiņš.
Aptiekas apgrozījums 1940.gadā bijis 56 193 rubļi 44 kapeikas. Pārvaldnieces darba laiks bijis 10 – 12 stundas dienā un mēneša alga 500 rubļu. Pēc II pasaules kara līdz pat 1947.gadam Valmierā bija palikusi tikai Vecā aptieka, jo pārējās – Zvaigžņu, Centrālā un Gaujas aptieka – 1944.gada septembrī nodega.
Te aptieka atradās un darbojās līdz pat 1965.gadam. No 1989. līdz 1995.gadam ēku, kas vairākus gadu desmitus bija sadalīta mazos dzīvokļos un nelielu platību aizņēma restauratora telpas, atjaunoja agrākajā izskatā. Šim nolūkam izmantoja arī pēckara gados ASV dzīvojošā gleznotāja Rūdolfa Voldemāra Vītola sievas Olgas testamentā vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas novēlētos līdzekļus.
Pēc restaurācijas Vecās aptiekas telpās iekārtoja Valmieras muzeja izstāžu zāles. Un ne tikai - pēc trīsdesmit gadu pārtraukuma, kādreizējās 80.aptiekas vietā, šeit darbu atkal uzsāk cita aptieka - SIA "FARMSERVISS" (līdz 1998.gada vasarai). Neilgu brīdi šeit mājvieta bija arī Tautas partijas birojam.
2007./2008.gadā senā celtne iegūst atkal košākas krāsas: tika veikts Vecās aptiekas ārsienu krāsojums, muzeja administrācijas un speciālistu darba kabinetu remonts. Atjaunots iekštelpu plānojums pie manteļskursteņa.
Raksta tapšanā izmantota nodaļa "Tā bija" no grāmatas "Valtera namiņa stāsti" (Valmieras muzejs, 2008).
Uz sarakstu
