Darbinieks nenāk uz darbu – kā rīkoties darba devējam?
Ceturto gadu, Valmierā sniedzot konsultācijas Vidzemes reģiona darba devējiem, esmu saskārusies ar ļoti daudziem nopietniem jautājumiem – piemēram, kā pareizi sakārtot darba vidi, lai tā būtu darbiniekiem droša un visi bīstamie faktori novērsti, vai arī – kā pareizi pārplānot darba laiku krīzes apstākļos, kad darba nav tik daudz, kā varētu vēlēties, bet darbiniekus atlaist negribas. Taču līdzās šādiem jautājumiem ik pa laikam izskan šķietami vienkārši, bet bezpalīdzīgi: "Nu, ko man darīt, ja cilvēks vienkārši nenāk uz darbu?!" Visticamākais, īpaši smaga šāda situācija ir darba devējiem, kuri strādā attālākos lauku ciematos, kur iespējamo darbinieku loks nemaz tik plašs nav un nākas rēķināties ar tiem cilvēkiem, kuri nu tuvākajā apkaimē dzīvo.
Un tomēr – ko darba devējs var darīt, kad darbinieks bez paskaidrojumiem un attaisnojuma kavē darbu vai vienkārši uz to nenāk?
Darba likuma 28.panta otrā daļa noteic, ka "ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem". Citiem vārdiem – darbiniekam ir pienākums ierasties darbā un veikt nolīgto darbu. Pretējā gadījumā (neierodoties darbā) tas uzskatāms par būtisku darba līguma un darba kārtības noteikumu pārkāpumu, kas pats par sevi ir pietiekami, lai darba devējs varētu uzteikt darbu (tas savukārt noteikts Darba likuma 101.panta pirmās daļas pirmajā punktā).
Tiesa gan, darba devējam ir pienākums pirms uzteikuma noskaidrot, kāda iemesla dēļ darbinieks kavē darbu. Iespējams, ar viņu noticis nelaimes gadījums, vai kādi citi būtiski apstākļi liedz darba devēju informēt par darbā neierašanās iemesliem. Tādā gadījumā darba devējam uz darbinieka norādīto adresi jānosūta uzaicinājums ierasties konkrētā laikā un sniegt paskaidrojumu par darba kavējumu. Ieteicams to noformēt kā ierakstītu sūtījumu ar atzīmi par saņemšanu – pēc sūtījuma piegādes pasta darbinieks nogādās darba devējam zīmi ar darbinieka parakstu kā apliecinājumu sūtījuma saņemšanai. Šādi izvairīsieties no iespējas, ka darbinieks vēlāk varētu pateikt, ka "nezinu, neko neesmu saņēmis".
Ja uzaicinājums ir izsūtīts, atzīme par tā saņemšanu iegūta, bet darbinieks norādītajā laikā tomēr nav ieradies un nav arī lūdzis pārcelt tikšanos, var automātiski uzskatīt, ka viņš darbu kavē neattaisnoti un no paskaidrojuma sniegšanas ir atteicies. Arī uzteikumu nosūta ierakstītā vēstulē ar atzīmi par saņemšanu. Pēc 10 dienām no saņemšanas brīža darbinieks atbrīvojams no darba, izmaksājot visas pienākošās naudas summas – darba samaksu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu u.tml. Atlaišanas pabalsts šādā gadījumā, saprotams, nepienākas.
Savukārt, ja darbinieks ieradies sniegt paskaidrojumu, viss atkarīgs no viņa sniegtā darba kavējuma pamatojuma. Ja tas darba devējam šķiet objektīvs, nekādas tiesiskas sekas nav piemērojamas, taču, ja darba devējs sniegtajā paskaidrojumā attaisnojošus darba kavējuma iemeslus nesaskata, izvērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu un apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu, iespējams vai nu darbinieku disciplināri sodīt, vai arī uzteikt darbu. Uzteikuma termiņš šādā gadījumā ir 10 dienas.
Praksē ir piedzīvoti reāli gadījumi, kad darbinieks, neizbeidzot darba attiecības, strādā citā uzņēmumā vai aizbrauc darba meklējumos uz ārzemēm. Visticamāk šādās situācijās neizdošanās gadījumā viņš cer turpināt darba attiecības līdzšinējā darba vietā. Tomēr labāk arī šādā situācijā darba devējam lūgt "bezalgas" atvaļinājumu, jo arī darba devējam galu galā jāzina, vai darbinieka vietā meklēt citu cilvēku vai arī darbinieks drīzumā atgriezīsies.
Protams, šeit esmu ieskicējusi pamata scenārijus, un darba devējiem jārēķinās, ka var nākties ar sarežģītākām situācijām – piemēram, jums šķitīs, ka darbinieka attaisnojums nav pamatots, bet darbinieks uzskatīs, ka ir gan, un apstrīdēs uzteikumu. Nonākot šādās situācijās, darba devēji bez maksas var vērsties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) reģionālajā konsultāciju centrā, konsultējoties gan par situācijas risinājumu, gan nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, lai jūsu rīcība būtu korekta un likumīga un lai darbiniekam nebūtu iemesla vērsties tiesā. LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs atrodas Valmierā, Garā ielā 7, 206.kabinetā. konsultācijas var saņemt arī pa tālruni (64233448 vai 28610420) vai e-pastu (dagnija@lddk.lv).
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" 1. aktivitātes "Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu" ietvaros.
Uz sarakstu
