Brutāns: VSŠ ražošanas attīstībā šogad plāno investēt septiņus miljonus
Kā Jūs vērtējat infrastruktūras attīstību Valmierā?
Es domāju, ka Valmiera ir pietiekami sakārtota pilsēta. Mums kā lielam ražojošam un eksportējošam uzņēmumam svarīga ir laba pilsētvides infrastruktūra, būtisks ir ceļu un ielu segumu stāvoklis, kuru sakārtošana pēdējo gadu laikā noris gana intensīvi. Arī sadarbība ar pilsētas pašvaldību vienmēr bijusi konstruktīva un uz sadarbību vērsta, pašvaldība nāk pretī un ir atsaucīga mūsu vajadzībām vai ierosinājumiem.
Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi pilsētā?
Es gribētu teikt, ka liels nopelns uzņēmējdarbības vides veidošanā ir VSŠ. Mēs noteikti esam uzņēmējdarbības vides būtisks pamats. Pateicoties uzņēmuma darbībai, apkārt radusies vesela industriālā vide, jauni ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, savukārt iedzīvotājiem nostiprinās, kā es to dēvēju, "industriālā domāšana". Man šķiet, ka valmierieši ir diezgan mērķtiecīgi un uzņēmīgi, tieši tādēļ uzņēmējdarbība un pilsēta veiksmīgi attīstās.
Vai grūtības sagādā kvalificēta darbaspēka atlase, tostarp - jauno speciālistu atlase?
Neskatoties, vai tas ir zemāk vai augstāk kvalificēts amats, uz kuru izsludinām pretendentu konkursu, atsaucība ir ļoti liela. Tādēļ pagaidām nesaskaramies ar darbaspēka trūkumu. Tomēr cits jautājums ir darbaspēka kvalitāte. Uzskatu, ka Latvijā nepieciešams reformēt arodskolas un kopā ar darba devējiem apzināt specialitātes, kuras nākotnē varētu "celt" Latvijas ekonomiku un izaugsmi. Mēs jaunajiem darbiniekiem darba specifiku mācām paši, tomēr tā ir papildus slodze šobrīd strādājošajiem, kuriem līdztekus apmācībām un lekciju lasīšanām jāpaspēj paveikt savi tiešie pienākumi.
Mēs aktīvi sadarbojamies ar izglītības iestādēm jaunatnes izglītošanā. Šobrīd esam vienojušies ar Valmieras Profesionālo vidusskolu par tekstila apstrādes nodaļas izveidi ne tikai mūsu, bet arī citu uzņēmumu vajadzībām nākotnē. Gribam radīt apmācības programmu, kuru apgūstot jaunais speciālists spētu vienlīdz augstā līmenī strādāt ar spolēšanas, šķeterēšanas, šķērēšanas, teksturēšanas un aušanas iekārtām.
Vai varētu būt, ka tas ir prestiža jautājums - mācīties augstskolā vai apgūt profesiju arodskolā?
Pēc pamatskolas absolvēšanas lielākā daļa jauniešu vēl īsti nezina un nesaprot, ko vēlas darīt nākotnē. No otras puses ir sabiedrības spiediens, kas liek izdarīt konkrētu izvēli, pašreizējā situācijā - par labu izglītības gaitu turpināšanai vidusskolās. To, protams, nepieciešams mainīt. Ir jāsakārto profesionālās izglītības sistēma, jāuzlabo tās kvalitāte, jāpiedāvā specialitātes, kuras ir pieprasītas un atalgotas tirgū un nozarēs. Tad arī jaunieši vai viņu vecāki zinās un saskatīs iespējas tālākai izglītībai un karjerai.
Vai piekrītat, ka šobrīd Latvijā darbaspēka trūkuma iemesls ir zemais atalgojums? Kā tas ir VSŠ?
Daļēji tam piekrītu, atalgojumam jābūt adekvātam un motivējošam strādāt. Mūsu darbiniekiem atalgojums ir atbilstošs darbaspēka tirgum. Piesakoties pie mums darbā, cilvēki sagaida stabilitāti gan nodarbinātības, gan atalgojuma ziņā.
Vai VSŠ piedzīvoja lejupslīdi, tā saucamajos krīzes gados?
Atskatoties atpakaļ, līdz pat deviņdesmito gadu sākumam visu uzņēmumā saražoto produkciju 100% apmērā pārdevām uz bijušo Padomju savienības republiku. Sākot ar 1994.gadu mēs jau 100% apmērā realizējām produkciju uz Rietumiem un bijām ļoti lepni, ka ar tā laika tehnoloģijām varējām īstenot un piedāvāt to, ko pieprasīja klienti no Rietumu tirgiem. Tolaik vēl bijām valsts uzņēmums, par akciju sabiedrību kļūstot 1996.gada decembrī.
Lielākais VSŠ uzplaukums apgrozījuma ziņā bija laikā no 2002.gada. Vienīgā lejupslīde šajā periodā bija 2009.gadā, bet jau 2010.gadā piedzīvojām strauju augšupeju, un šobrīd turpinām, kā jau iepriekš, katru gadu realizēt vairāk nekā iepriekšējā periodā.
2012.gadā atkal investējām līdzekļus un izbūvējām jaunu vannas krāsni. Šogad plānojam ieguldīt vēl septiņus miljonus latu ražotnes attīstībā. Kā es vienmēr intervijās saku: "Ja pārtrauc investēt, tad tas ir beigu sākums!".
Kādas ir būtiskākās problēmas Latvijā, kas ietekmē ražotnes darbību?
Būtiskākā problēma ir nesakārtotais enerģētikas jautājums Latvijā - gan attiecībā uz elektroenerģiju, gan gāzi. Ļoti iebilstam pret OIK (obligātā iepirkuma komponente) piemērošanu, jo, neskatoties uz to, no kā mēs iepērkam energoresursus, mums tik un tā šī komponente jāmaksā. Atzīmēšu, ka AS "Latvenergo" iepērk elektroenerģiju pats no saviem TEC par daudz dārgāku cenu, nekā tā ir vidēji tirgū.
Arī gāzes cenas ar katru gadu pieaug, ko būtībā nosaka Krievijas gāzes kompānijas "Gazprom" monopolstāvoklis. Pērn par gāzi mēs maksājām vairāk nekā līdz šim - 281 latu par 1000 kubikmetriem.
Kas ir Jūsu lielākie konkurenti pasaulē?
Lielākais stikla šķiedras ražotājs pasaulē ir franču koncerns "Saint Gobain Glass". Viņiem stikla šķiedras rūpnīcas ir gandrīz katrā trešajā valstī. Mūsu produkcijas tiešs konkurents ir baltkrievu uzņēmums "Polock".
Astoņdesmito gadu sākumā, kad tika uzbūvēta jaunā rūpnīca Baltkrievijā, viņiem visas iekārtas iepirka no Anglijas, kas deva labākas starta pozīcijas nekā mums. Vēl joprojām viņi var konkurēt ar lētākām elektrības un gāzes cenām, darba algām utt. Mēs viennozīmīgi konkurējam ar kvalitāti un produktu augstvērtīgumu. Tāpat varam lepoties ar klientu servisu, jo daudzus produktus izstrādājam, konsultējoties ar klientiem un balstoties uz viņu vajadzībām.
Kas ir stikla šķiedra un kur ikdienā ar to saskaramies?
Ikdienā ar pirkstu tik viegli nenorādīsi uz stikla šķiedras esamību konkrētā vietā vai precē. Šī materiāla un tā izstrādājumu pielietojums ir atkarīgs no visiem zināmajām stikla īpašībām. Stikla šķiedra ir bioloģiski un ķīmiski noturīga, iztur skābu un sārmainu vidi, to nevar ne saspiest, ne pārraut. Vēl tā ir siltumizturīga, skaņu necaurlaidīga vai skaņu slāpējoša. 50% no saražotās stikla šķiedras pasaulē tiek izmantotas elektroniskajās platēs, kas ir mobilos telefonos, televizoros, kompjūteros un citās tamlīdzīgās iekārtās. Vislielākie stikla šķiedras iepircēji ir industriāli attīstītās zemes.
Kā vēsturiski ir mainījusies VSŠ stikla šķiedras ražotne?
Jāsāk ar to, ka gandrīz pilnībā ir nomainītas visas ražošanas iekārtas. Kopš 2001.gada pielietojam vienas stadijas paņēmienu stikla šķiedras iegūšanā, aizstājot divu stadiju metodi, kurā izkausējām stiklu, iegūstot stikla lodīti, to atdzesējām un vedām uz citu cehu, kurā atkal to kausējām un vilkām stikla šķiedru. Jaunā tehnoloģija ir energoefektīvāka un daudz ekonomiskāka. Darba ražīgums līdz ar to ir palielinājies piecas reizes. Jāsaka, ka intensīva uzņēmuma attīstība noris kopš brīža, kad kļuvām par akciju sabiedrību, īpaši šajā jaunajā gadu simtā.
Uz sarakstu
