Valmieras un apkaimes pedagogi apgūst inovatīvas mācību metodes
Pieredzes dienā bija pulcējušies deviņu skolu pedagogi un skolēni. No Valmieras pilsētas projektā piedalījās Valmieras Valsts ģimnāzija un Valmieras 2.vidusskola. Skolotāji cits citu iepazīstināja ar inovatīvām mācību metodēm, kuras tie praktiski ir izmantojuši, lai sarežģītu lietu apguvi padarītu skolēniem interesantāku, piemēram, mācot Eiropas galvaspilsētas brīvā dabā, spēlējot izglītojošu spēli vai izmantojot datortehniku trigonometrisko funkciju apguvei.
Valmieras Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja Inese Pamule, stāstot par projekta ideju, norāda, ka mērķis ir apmainīties ar idejām par to, cik daudzveidīgi var pasniegt dažādus eksakto zinību jautājumus, atkāpjoties no tradicionālās "tāfele un krīts" metodes. "Tāds arī bija komandu uzstādījums – atvest un prezentēt vienu radošu ideju, kuru pēc tam varētu pārņemt citas skolas un ieviest mācību procesā. Būtu labi, ja mācību programma būtu elastīgāka un mēs varētu vairāk nodarbību veltīt praktiskiem darbiem."
Stāvausis informē, ka līdzi bija devušies arī skolēni, kuri rīta pusē pārbaudīja savas zināšanas skolu konkursā, bet pēcpusdienā rādīja pašu sagatavotos paraugdemonstrējumus. Gan skolēniem, gan skolotājiem bija iespējams apskatīt un pašiem izgatavot putnu ligzdu modeļus, izspēlēt dabas zinību "Cirku", kā arī, piemēram, iemācīties noteikt smaguma centru.
Valmieras Valsts ģimnāzijas jaunieši demonstrēja, kā iespējams iegūt dažādas kristāliskas vielas. Valmieras Valsts ģimnāzijas 9.klases skolnieks Rinalds Vīksna skaidro, ka kristālisko vielu iegūšana, lai arī vienkārša, ir ārkārtīgi interesanta, īpaši kristālisko struktūru pētīšana dažādos apgaismojumos. Viņš ir gandarīts, ka ķīmijas stundās ļoti bieži jāveic praktiskie darbi, kas mācību vielas apguvi padara daudz aizraujošāku. "Viena lieta ir mācīties formulas un vienādojumus, bet skolēni grib visu paši pamēģināt. Turklāt mums ir teicami aprīkotas laboratorijas, tādēļ grēks būtu tās aktīvi neizmantot. Mēs cenšamies sarežģītas lietas padarīt interesantas, kā rezultātā jaunieši ar daudz lielāku interesi nāk uz nodarbībām", atzīst ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Aija Antone.
Savukārt projekta koordinatore, matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Gunta Lāce uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai skolās būtu saliedētas komandas, kuras aktīvi iesaistītos radošu risinājumu meklējumos. Viņa norāda, ka bez šādas komandas ir grūti mainīt vidi un metodes. "Mēs aicinājām līdzi arī skolēnus, lai viņi redzētu, cik daudzveidīgi var mācīt dabaszinības, un vēlāk viņi varētu pieprasīt no saviem skolotājiem radošāku pieeju mācību procesā. Šobrīd novadu skolas ir daudz aktīvākas, bet mēs ceram, ka interese pastiprināsies arī no pilsētas skolu puses. Pedagogiem visu laiku jāpilnveidojas – to vislabāk darīt mācoties no citiem", atzīst Lāce.
Uz sarakstu
