Krimuldas muižas pils – viens no spilgtākajiem klasicisma stila villu arhitektūras paraugiem Latvijā

michael.berlin/flickr.com
michael.berlin/flickr.com

Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, netālu no Siguldas pilsētas, savukārt netālu no muižas atrodas senākās Krimuldas viduslaiku pils drupas. Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu, un šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Muiža šobrīd darbojas kā sertificēta rehabilitācijas iestāde, piedāvājot arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.

Senākā vēsture

Krimuldas ordeņa pils (tagad pilsdrupas) pirmo reizi minēta Romas pāvesta sūtņa Franciska 1312. gada ziņojumā par to, ka Livonijas pilsoņu kara laikā pili patvaļīgi ieņēmis Livonijas ordenis; par pašas pils celtniecības pabeigšanas gadu uzskata 1255. gadu.

Krimuldas muižas pirmsākumi, savukārt, meklējami vēlāk – 16. gadsimtā –, kad netālu no daudzkārt postītajiem viduslaiku nocietinājumiem veidojās jauns saimnieciskais centrs. Turpmākā gadsimta laikā Krimulda pārmaiņus nonāca te poļu, te zviedru īpašumā, un savstarpējās kaujās daļa muižas ēku tika nopostīta. 1601. gada rudenī zviedri ordeņa pili daļēji arī ap to esošo pilsētiņu nopostīja, lai poļiem nebūtu apmešanās vietas.

Precīzs Krimuldas muižas pils celšanas gads un tās projekta autors nav zināms, taču vairums pētnieku uzskata, ka tagadējā Krimuldas muižas kungu māja un saimniecības ēkas celtas krietni vēlāk. Vēstures liecībās saglabājušies dati, ka grāfs, vēlākais firsts Johans Līvens 1817. gadā iegādājies Krimuldas muižu, jo tā vēsturiski saistīta ar Kaupo, kuru Johans uzskatīja par Līvenu dzimtas ciltstēvu.

Jaunā muižas ēka tapusi Johana Georga Līvena laikā, iespējams, ap 1822. gadu, un arī tās arhitekts nav zināms. Krimuldas muiža ir viens no spilgtākajiem klasicisma stila villu arhitektūras paraugiem Latvijā; Līvenu dzimta tajā saimniekoja līdz pat 1921. gadam, kad pēdējais īpašnieks Pauls Ivans Līvens, apstākļu spiests, kopā ar ģimeni emigrēja no Latvijas.

Muiža pārtop par sanatoriju

Līdz ar agrāro reformu, īpašums nonāca valsts īpašumā, un tālāk – Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā, un tajā tika izveidoja Pirmā valsts kaulu tuberkulozes sanatorija. Sarkanais Krusts sanatorijā veica būtiskus ieguldījumus, pielāgojot grezno Krimuldas pili ārstniecības vajadzībām. 1928. gadā pēc otrā stāva izbūves sanatorijā ziemas laikā varēja ārstēties 165, bet vasarā ap 200 slimnieki, un tā kļuva par lielāko šāda veida iestādi Latvijā. No 1994. līdz 1997. gadam sanatorija piedzīvoja reorganizācijas, savukārt 2002. gadā tā privatizācijas ceļā pārtapa par SIA "Rehabilitācijas centrs "Krimulda"".

Ko vēl apskatīt?

Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Saimniecības ēkas ir celtas no laukakmeņiem un lepojas ar bagātīgu dekoratīvo apdari, un lielākā daļa no tām tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. Šveices māja ir viens no retajiem pansijas tipa būvju paraugiem, kas saglabājies un kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

No kungu mājas terases un balkona paveras pasakains skats uz Gaujas senieleju, kā arī ir iespējams vērot gaisa vagoniņa ceļojumu pa gaisa trošu ceļu, kas savieno abus Gaujas krastus. Krimuldas muižas nama priekšpusē ir iekopts pagalms ar atjaunotu strūklaku un dažādiem krāšņiem un bagātīgiem apstādījumiem. 2020. gadā ir atjaunots arī muižas tornītis, no kura paveras skats uz Gaujas senieleju, Livonijas ordeņa Siguldas pili un Siguldas Jauno pili.