Intervija: Uvis Helmanis par karjeru, basketbolu Latvijā un "Valmiera/ORDO"
Lai vairāk uzzinātu, kā bijušais Latvijas izlases spēlētājs izlēma kļūt par treneri un kā viņš iestrādājies ar Valmieras komandu, pilsētas informācijas portāls Valmiera24.lv aicināja Uvi Helmani uz interviju.
Savu pēdējo sezonu kā spēlētājs nospēlēji 2010.gadā. Kā izlēmi kļūt par treneri?
Zināju, ka pēc spēlētāja karjeras beigām vēlos kļūt par treneri. Pēdējos gadus jau gatavojos trenera darbam - pierakstīju lietas, ko darījām treniņos, analizēju spēles video materiālus un datus. Pēdējās sezonās paralēli mācījos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā - apzināti gāju uz to, ka būšu treneris.
Sešus gadus jau esi strādājis par basketbola treneri. Kas mainījies šo gadu laikā?
"Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas". It kā liekas, ka trenera pieredze nāk klāt un tu kļūsti gudrāks, bet sapratu, ka vairāk vispār neko nesaprotu. Sākumā viss likās vienkāršāk, bet šobrīd viss ir tik daudz, ka grūti kaut ko saprast. Basketbols ir dinamiska spēle un jāseko līdzi laikam.
Liela daļa tavu bijušo komandas biedru Latvija izlasē, tagad ir kļuvuši par treneriem (Roberts Štelmahers, Arnis Vecvagars u.c.). Vai jau zini, ko gaidīt no šiem pretiniekiem?
Mēs visi vienā kolektīvā kopā esam bijuši daudzus gadus. Apmēram jau zinām, ko viens no otra varam sagaidīt. Kad paši spēlējām, bijām nedaudz viltīgi - patika daudz joku un dažādas izspēles. Tas pats ir redzams arī treneru rokrakstā. Tas mums visu laiku gāja kopā roku rokā. Tagad kā treneriem tas ir nedaudz citādāk. Spēlējot tieši pret saviem bijušajiem komandas biedriem un draugiem, var sagaidīt visādus jokus un viltības.
Kad saņēmi piedāvājumu no "Valmiera/ORDO", vai uzreiz piekriti strādāt?
Daudz nedomājot piekritu. Tas ir solis augšup. Valmieras komanda 2016.gadā kļuva par Latvijas čempioniem, kas ir ļoti liels panākums. Tas ir gods, ja treneris saņem uzaicinājumu no čempionu komandas un trenerim ir jāpieņem šāds izaicinājums.
"Valmiera/ORDO" jau vairākus gadus fokusējas uz to, lai komandas kodols sastāvētu pārsvarā no Latviešu spēlētājiem. Kāds ir tavs viedoklis par to?
Virziens ir pareizais. Arī man pašam, spēlējot Latvijā, labāk patika, ka spēlē vietējie. Vēl labāk būtu, ja varētu spēlēt lokālie spēlētāji, kas izauguši tepat pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Ņemot vērā to, ka tagad robežas visiem ir vaļā, daudzi jaunieši brauc trenēties uz Spāniju, ASV un citām valstīm, kur ir basketbola akadēmijas. Ir jūtams vietējo trūkums. Valmierā ir ļoti labi jaunieši - 2000.gadā un 2001.gadā dzimušie - Ojārs Bērziņš, Māris Ramanis, Edgars Kaufmanis un citi. Jaunā maiņa ir, un es esmu priecīgs, ka man ir iespēja ar viņiem strādāt. Protams, viņi vēl nav gatavi "vīriešu basketbolam", bet paies pāris gadi un būs labi.
Minēji, ka liela daļa jauno talantu brauc trenēties uz ārzemēm. Vai uzskati, ka Latvijā var izaudzināt ļoti augsta līmeņa spēlētājus
Pilnīgi noteikti. Valmierā ir ļoti laba bāze, kur spēlētājiem augt un to pašu varu teikt arī par Liepāju. Tur biju trīs gadus un domāju, ka Liepājas Olimpiskais centrs ir labākais Latvijā. Vienā ēkā ir četras basketbola zāles, baseins, divas svaru zāles, kā arī apakšā manēža, kur skriet. Ja mēs runājam par kompleksiem, tad Latvijā mums tādi ir, un apstākļi mums ir ļoti labi. Galvenais ir strādāt un iesaistīties procesā ar sirdi un dvēseli.
Vai ir jūtams, ka basketbols Valmierā ir sporta veids nummur viens?
Ar atbalstītājiem Valmierā viss ir kārtībā. Žēl, ka LBS (Latvijas Basketbola savienība) ir aizliegusi ugunsdzēsēju signālu, kas lietots vairākas sezonas iepriekš. Skatītāji atbalsta basketbolu un nāk uz basketbolu. Vienmēr ir jautājums - kā spēlē komanda? Ja komanda spēlē labi, tad, protams, skatītāji nāks vairāk. Par to varēja pārliecināties pagājušā gada finālā – īpaši pēdējā spēlē. Zāle bija tik pilna, ka gandrīz pat nebija kur bumbai nokrist. Atmosfēra ir laba un ceru, ka tā arī turpināsies. Ceru, ka spēsim savākties un rādīsim daudz labāku basketbolu, nekā mēs to darām šobrīd.
Kāds iemesls ir tam, ka komanda ne tik veiksmīgi ir iesākusi sezonu?
Pirmkārt, tā ir traumu problēma, kas mūs vajā jau no paša sezonas sākuma. Pirmssezonas gatavošanās posms varbūt nebija tik labs, kā vēlētos. Arī pārbaudes spēlēs dažkārt spēlējām ar pamata kodola pieciem spēlētājiem un tad nāca klāt jaunie spēlētāji, kas varbūt nevarēja dot to pienesumu un kvalitāti, kas bija vajadzīga.
Runājot par traumām, kad laukumā varētu atgriezties Haralds Kārlis un Artūrs Bērziņš?
Gan Haralds, gan Artūrs lēnām, soli pa solim nāk atpakaļ. Pagaidām neko nesasteidzam un neforsējam, jo ir tikai sezonas sākums. Neskatoties uz to, ka mēs spēlējam ne to labāko basketbolu, mums ir potenciāls un mēs varam spēlēt labāk. Kad Haralds ar Artūru nāks atpakaļ, mēs būsim vēl stiprāki un es ceru, ka tuvākā mēneša laikā viņi būs gatavi atgriezties komandas treniņos.
Kādi ir komandas mērķi šajā sezonā?
Komandas mērķi ir iekļūt "Triobet" Baltijas Basketbola līgas "Final 4" un, protams, arī "OlyBet" LBL fināla četriniekā. Mārtiņš Bērziņš ir skaļi pateicis, ka mūsu mērķis ir vismaz bronzas medaļas, bet es domāju, ka mēs noteikti varam augstāk. Tas būs atkarīgs no mūsu spēlētāju veselības stāvokļa. Protams, mērķis sezonas sākumā ir jāuzstāda, bet jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nezinām, kāds būs sastāvs gan mums, gan pretiniekiem.
Uvis Helmanis par basketbola treneri kļuva 2010.gadā, bet līdz tam 18 gadus spēlēja basketbolu profesionāli dažādās Latvijas komandās, Polijā un Vācijā. Tāpat bijis ilggadējas Latvijas izlases dalībnieks.
Uz sarakstu
