Drusku pilskalns – vieta, no kuras paveras brīnišķīgas ainavas

Drusku pilskalns (arī Kornetu pilskalns) atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, un ir viens no augstākajiem pilskalniem ar visstāvāko nogāzi Latvijā. No tā austrumu malas paveras ļoti plašs un ainavisks skats uz apkārtni. Teika vēsta, ka pašā kalna rietumu stūrī, kalna augstākajā vietā senos laikos reiz pacēlusies pils, no kuras tad arī cēlies nosaukums – Pilskalns.

Drusku pilskalns

Agrākos laikos kalns ir noarts, un tādēļ visi senie nocietinājumi daļēji nolīdzināti, arī kultūrslānis no pilskalna plakuma ir noarts uz malām. Kāda teika vēsta, ka pašā kalna rietumu stūrī, tā augstākā vietā, pacēlusies senlatviešu pils. Drusku pilskalns tiek uzskatīts par vienu no iespējamām vietām, kur reiz atradusies senā Beverīna (Tālavas latgaļu vecākā Tālivalža pils), kurā viņš valdījis līdz 1213. gadam. Pilskalnā nejauši atrastās trauku lauskas dod iespēju pieņemt, ka tajā ļaudis dzīvojuši jau mūsu ēras 2. gadu tūkstoša pirmajos gadsimtos.

Pēdējie arheoloģiskie izrakumi arheoloģes A. Vilcānes vadībā veikti 2007. gadā. Ogļu radioaktīvās analīzes parādīja, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gadsimtā pirms mūsu ēras līdz 2. gadsimtam mūsu ērā.

Drusku (Kornetu) pilskalnu pirmoreiz uzmērījis Ernests Brastiņš 20. gadsimta 20. gados. Pilskalna varenuma iespaidots, viņš savā grāmatā “Latvijas pilskalni. Vidzeme” (1930. gads) raksta: “Dienvidu sāns šim pilskalnam jumta stāvumā (45°) un krīt līdz pašam ezeriņam šādā kraujumā 90 m. Šis ir vienīgais šāda veida kraujums, kas pārsteidz ar savu varenumu katru apmeklētāju…”

Uzkāpjot 247 metrus augstajā pilskalnā, paveras iespēja saskatīt arī Baltijā augstāko virsotni – Lielo Munameģi Igaunijā. Drusku pilskalna virsotnē atrodas labiekārtota atpūtas vieta ar neapjumtu galdu un soliem. No kalna virsotnes dienvidu un ziemeļu virzienos veidotas ainaviskas skatu stigas. Drusku pilskalna vienā no virsotnēm 2015. gadā uzstādīts panorāmskata stends, kas ietver izzinošu informāciju par tālumā redzamajām vietām.

Drusku dabas taka

 

Ar norādēm marķēto apļveida taku trīsarpus kilometru garumā var uzsākt gan no stāvlaukuma, kas atrodas Kornetu centrā, gan no stāvlaukuma Drusku pilskalna pakājē, aptuveni viena kilometra attālumā uz rietumiem no Kornetu centra.

Izstaigājot dabas taku, iespējams uzkāpt gan Latvijā stāvākajā kalnā – Drusku pilskalnā (247 metri vjl.) –, gan Dzērves kalnā (203 metri vjl.). Dzērves kalnā 2015. gadā atklāts 27 metrus augstais Kornetu skatu tornis, no kura paveras iespaidīgi un ainaviski skati uz visām debespusēm: uz Pilskalna ezeru, Kornetu ezeru, Drusku kalnu, kā arī Igaunijas Karulas augstieni un Hānjas augstieni; labi var saskatīt Igaunijas augstākās virsotnes Lielā Munameģa atjaunoto balto skatu torni.

Jāņem vērā, ka takas iziešana slapjā laikā var būt apgrūtināta, jo ir ļoti stāvas, vietām mālainas nogāzes. Stāvākajās nogāzēs gan Drusku pilskalna, gan Dzērves kalna daļās ierīkotas trepītes. Dienvidu nogāze no Pilskalna ezera paceļas gandrīz 90 metru augstumā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu