Boķis: Eiropa gaida NAP

Divu dienu laikā republikas pilsētu mēri tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem Lambertu van Nistelroju, Reimeru Bogi un Danutu Mariju Hibneri, kā arī viesojās Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Latvijas intereses tika pārrunātas ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvjiem un ES reģionālās politikas komisāru Johanesu Hānu.
"Katru gadu Latvijas lielo pilsētu asociācija organizē republikas pilsētu domju priekšsēdētājiem iespēju tikties ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, lai mēs no pirmavotiem izzinātu aktuālāko informāciju, kā arī prezentētu lielāko Latvijas pilsētu pozīciju gan valsts attīstības, gan Eiropas Savienības struktūrfondu apguves jautājumos," pēc vizītes atzina Valmieras mērs Inesis Boķis.
"Arī šoreiz gan ar likumdevējvaras, gan izpildvaras pārstāvjiem diskutējām par aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar 2014. – 2020.gada ES fondu plānošanas periodu, tai skaitā par kohēzijas politikas nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Pārliecinājāmies, ka ES ļoti gaida mūsu valsts Nacionālās attīstības plānu nākamajam finanšu plānošanas periodam. Jau šoruden notiks kārtējās sarunas par prioritārām atbalsta nozarēm, taču mūsu stratēģiskais dokuments pašlaik izdzīvo tikai pirmo redakciju. Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums gan pēdējā piecgadē, gan nākamajos gados ir un būs mūsu valsts, tai skaitā arī pašvaldību, attīstības un izaugsmes galvenais instruments. Līdz ar to ir ļoti svarīgi savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot stratēģiskās plānošanas dokumentus, lai neaizkavētu finansējuma apguvi. Arī republikas pilsētas gaida Nacionālās attīstības plānu, jo arī pašvaldību līmenī jāizstrādā aktualizētas izaugsmes stratēģijas nākamajam ES plānošanas periodam."
Tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijas pārstāvjiem diskutēts par reģionālās politikas lomu ES līmenī, par nepieciešamību attīstīt pilsētas kā attīstības centrus, to infrastruktūru un iniciatīvas. Šobrīd ir nostāja, ka vismaz 5% līdzekļu tiks novirzīti pilsētvides attīstības veicināšanai. Tas nav daudz, bet vienlaikus tā nav vienīgā nauda, ko pilsētas var saņemt. Pilsētu skaits, kas varēs startēt uz pilsētvides projektiem Latvijā, ir Latvijas nacionālais izšķiršanās jautājums. Tāpat nākamajā plānošanas periodā būs iespējams veidot integrētās teritorijas projektus, kad, izstrādājot vienotu programmu konkrētai teritorijai, iespējams tajā koncentrēt dažādus projektus.
"Valmieras pilsēta nākamajā ES finanšu plānošanas periodā vēlas turpināt infrastruktūras attīstību pilsētā, jo tas ir pamats gan uzņēmējdarbības attīstībai, gan sabiedrības labklājībai. Uz to tiks orientēta mūsu pilsētas attīstības stratēģija. Taču ne mazāk svarīga ir arī sabiedriskas nozīmes funkciju, piemēram, kultūras un sporta infrastruktūras atjaunošana un paplašināšana. Mums ir vīzija par pilsētu un reģionu izaugsmi, tai skaitā Valmieras un Vidzemes, un ceram to lomu saskatīt arī Nacionālās attīstības plānā."