Ainaviskās Augstrozes pilsdrupas: Ko tajās apskatīt?

Augstrozes pilskalnā, senajā Rozulas pilsnovada teritorijā pie Augstrozes Lielezera atrodas iespējami 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pilsdrupas. Pils celta uz augstienes nolūkā, ka kalna stāvās malas būs kā papildu aizsardzība. Līdz mūsdienām saglabājušās sešus līdz septiņus metrus augsti pils dienvidu mūra sienu fragmenti. No pilsdrupām paveras ainavisks skats uz Augstrozes Lielezeru un Madiešēnu purvu. Viduslaiku pils drupas mūsdienās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Vēsture

Saskaņā ar vairāk pētnieku pieņēmumiem, Augstrozes pils celta jau 1272. gadā uz trešā augstākā paugura pēc Kristiāna fon Rozena rīkojuma. Iespējams, ka pirms mūra pils šeit atradies lībiešu pilskalns vai svētkalns. Pirmais zināmais Augstrozes (sākotnēji Rozes) pils īpašnieks bija Oto fon Rozens, savukārt pēc viņa nāves 1350. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds fon Fifhūzens Rozenu pili ar sētu izlēņoja viņa dēliem Voldemāram un Henekam Rozeniem.

Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, arhibīskapam Silvestram Stodevešeram noslēdzot savienību ar Zviedrijas karali, pili 1482. gadā nesekmīgi aplenca Livonijas ordeņa mestrs Bernds fon der Borhs. 1490. gadā bīskapa un Livonijas ordeņa savstarpējo cīņu laikā Augstrozes viduslaiku pili tomēr ieņēma ordenis. Hronikās minēts, ka 1515. gadā pilī atradusies arī kapela, ko kungi izmantojuši lūgšanām un dievkalpojumu noturēšanai. 

1601. gada zviedru zemes revīzijā atrodami ieraksti, ka pils pieder Heinriham fon Rozenam. Šajā pašā gadā, Polijas – Zviedrijas kara laikā, Augstrozes pili izlaupījuši un nodedzinājuši poļi un tatāri vaivada Šišinska vadībā, bet tās iedzīvotājus nogalināja. Pils vēlāk netika atjaunota.

1710. gadā pēc Ziemeļu kara beigām teritorijā sāka valdīt krievi, bet pēc tam cars Pēteris I uzdāvināja novadu armijas ģenerālim grāfam Mellīnam, kurš, savukārt, Augstrozi un Dauguļus pārdevis baronam Kārlim fon Gersdorfam. 1759. gadā Augstrozes pilsmuižu iegādājās Georgs Meijendorfs. Pēdējais Augstrozes muižas kungu nama īpašnieks pēc 1920. gada zemes reformas bijis Konrāds fon Gernsdorfs.

Pilskalns un pils tapšana

Pastāv uzskats, ka te, iespējams, atradies lībiešu svētkalns vai nocietinājumi. Kalnā aug ozols, kas tiek dēvēts par Neikena ozolu. No senās viduslaiku pils līdz mūsdienām saglabājušies mūru fragmenti ar iegruvušām pagraba velvēm. Pilsdrupās uzņēmums “Latvijas valsts meži” ir izvietojis koka laipas ar kāpnēm, kā arī izveidojis atpūtas vietas.

Pilskalns paceļas apmēram 30 metru augstumā pār apkārtējo ainavu. No pilskalna paveras gleznains skats uz Augstrozes Lielezeru, Augstrozes komplekso liegumu un Ziemeļu purviem. Pilskalnam ir augsta kultūrvēsturiskā un teritorijas ainaviskā vērtība. 

Par Augstrozes pils tapšanu vēsta arī kāda teika: Pils būvēšanai esot sasaukti visi apkārtnes interesenti. Pakalna virsotne tikusi paaugstināta, nesot zemes no kalna pakājes. Sākotnēji darbs nav veicies, kas dienā uzbūvēts, tas naktī nogrimis. Pēdīgi amatnieki nolēmuši, ka cilvēks jāupurē, to pils sienā iemūrējot. Glabāt pils atslēgas pieteikusies kāda jauna meita. Lielskungs devis tai dzert saldu vīnu. No vīna tā apdullusi un tikusi iemūrēta pils sienā. Trīs dienas un trīs naktis bijusi dzirdama viņas gaudošana. Tagad pils vairs nav grimusi. Tā kā iemūrētās vārds bijis Roze, tad arī pils nosaukta par Augsto Rozi.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu