Ziņas & Raksti

Vēlāko laiku Mārcienas muižas pils, kas tika celta 1830. gadā, atradās tagadējā Madonas novada Mārcienas pagasta teritorijā. Pils nezināmu iemeslu dēļ tika nodedzināta divdesmitā gadsimta sākumā un līdz mūsdienām nav saglabājusies; pastāv nostāsti, ka to 1918. gadā aizdedzinājis pats īpašnieks barons fon Maidels, kurš pēc tam nošāvies.

Korona vīruss daļai sabiedrības ciešāk liek savilkt finansiālo izdevumu jostu – prognozes vēsta, ka kopumā bezdarba līmenis turpinās pieaugt. Tikmēr nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka darba piedāvājums savukārt sarūk. Tas nozīmē, ka vienlaikus uz 1 darba vietu kandidē lielāks skaits pretendentu, nekā ierasti, un konkurence ir sīvāka. Kā no apzināta taupīšanas režīma atgriezties pie stabilākiem ieņēmumiem krīzes apstākļos?

Limbažu novada Pāles pagastā atrodas dabas liegums Niedrāju-Pilkas purvs – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta daļa, kur sastopamas retas putnu sugas, tāpēc tā ir ļoti iecienīta putnu vērošanas vieta. Purvu, tā ezeriņus, lāmas un akačus iespējams apskatīt, izstaigājot nepilnu kilometru garo laipu taku, kas ved uz purva salu, kurā pie nelieliem purva ezeriņiem izvietota trīs metrus augsta skatu platforma. Kopš 1987. gada tas ir dabas liegums.

Valmieras pilsētas pašvaldībai veicot Valmieras Vecās aptiekas Bruņinieku ielā 1, Valmierā (vidējā no trīs ēkām) pārbūvēšanu Valmieras pils kultūrvides centra ekspozīcijai Eiropas Savienības projekta "Valmieras Vēsturiskā  centra attīstība" īstenošanas laikā,  atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību.

Pēdējā laikā ievērojamas pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan kravu pārvadātājiem ir nākušas līdz ar jaunā gada sākšanos, kad Lielbritānija oficiāli turpmāk nav daļa no Eiropas Savienības. Ko tas nozīmē uzņēmējam, kurš regulāri veic pārvadājumus no, uz vai tranzītā caur Lielbritāniju? SIA Vervo mājaslapā ir atrodami dažādi risinājumi, soli pa solim, lai atvieglotu muitas procedūras un turpinātu nodrošināt vienmērīgu un ātru satiksmes plūsmu. SIA Vervo loģistikas speciālisti ir zinoši un ar savām zināšanām labprāt dalās, sniedzot bezmaksas konsultācijas jaunajiem un pastāvīgajiem klientiem.

Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālajā parkā atrodas iespaidīgās Līču-Laņģu klintis, kas ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču klintis ir aptuveni 30 metrus augsts un ap 200 metrus plats smilšakmens atsegums, savukārt Laņģu klintis slejas ap 11 metru augstumā. No klinšu piekājes izplūst vairāki avoti, kas izgrauzuši dažāda garuma un izmēra alas un iedobes. Līču-Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis.

Smiltenes novada Launkalnes pagastā pie Cērtenes upītes atrodas Cērtenes pilskalns, kas ir vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Jau 13. gadsimta sākumā šajā vietā bijusi viena no spēcīgākajām Tālavas zemes pilīm. Pilskalnā ir iekārtotas pastaigu takas, ir izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Cērtenes pilskalns ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Ieriķu dzirnavas ir neskartas dabas apņemts parks Amatas novadā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kam cauri plūst straujā, ūdenskritumiem bagātā Melderupīte. Pirmo reizi Ieriķu dzirnavas Ieriķu muižas kartē parādās jau 1681. gadā, un vēl mūsdienās var lepoties ar vairāk nekā 350 gadu vecajiem dzirnavu mūriem; šis piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Ieriķos daba ir izveidojusi un cilvēki pilnveidojuši brīnumjauku relaksēšanās vietu – Ieriķu dzirnavas un dabas takas.

Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv un Valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv ir publicēti atvērtie dati, kas satur Administratīvo teritoriju robežas no 2021. gada 1. jūlija. Datus sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Valsts zemes dienestu.