Ziņas & Raksti

Sens dziedniecības centrs, dīvaini akmeņu krāvumi, bijusī senču svētvieta, apbedījumi, enerģētiski uzlādēta vieta, mistiskas parādības un izjūtas un, protams, dažādi nostāsti. Lai arī viena daļa cilvēku tic, ka Pokaiņi ir īpaši, savukārt otra daļa ir skeptiski noskaņoti, pateicoties Ivaram Vīkam un viņa milzīgajam darbam, kas ieguldīts senlaiku akmeņu krāvumu atklāšanā un attīrīšanā, mums ir iespēja nesteidzīgi izstaigāt daudzās meža takas un izbaudīt dabu un tās mieru.

Lai aktivizētu "BILŽU BIROJA" pavasarī izsludināto akciju "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!", mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" dalībnieki augustā mākslinieciskoja un nogādāja pastkastītes Tukuma un Kandavas novadu uzņēmumiem, kultūras norises vietām, nozīmīgām administratīvajām ēkām un tūrisma apskates objektiem.

Aglonas maizes muzejs tāds ir vienīgais visās Baltijas valstīs, turklāt brīnišķīga vieta, kur iepazīt tradicionālo maizītes tapšanas procesu – sākot no grauda, līdz pat siltam maizes kukulītim. Te tev būs iespēja gan iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi, gan nobaudīt svaigu maizes riecienu kopā ar zāļu tēju, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā.

100 kilometru attālumā no Rīgas, Kocēnu novada Dikļu pagasta Dikļos, atrodas skaistā Dikļu pils, kas var lepoties ar Valsts mēroga kultūras pieminekļa statusu. Vai zināji, ka Dikļos 1818. gadā pirmo reizi tika spēlēta luga latviešu valodā – muižas kalpotāja Jāņa Peitāna tulkotie Šillera "Laupītāji", kā arī to, ka 1864. gadā muižas mācītājs Juris Neikens tur sarīkoja pirmos latviešu Dziesmu svētkus?

Gadās, ka, dodoties atpūsties ārpus mājām – it sevišķi pilsētā –, savu četrkājaino draugu paņemt līdzi nav iespējams. Proti, lielākajā daļa kafejnīcu, veikalu, pludmaļu un citu atpūtas vietu valda strikts aizliegums ielaist dzīvniekus. Tomēr nu gan Rīgā, gan citās Latvijas vietās aktīvi noris kustība, lai cīnītos arī par dzīvnieku labklājību un tiesībām. Latvijā ir moderni un progresīvi uzņēmumi, kas nu savā vidē pieņem arī mājdzīvniekus.

Vai tu tici pasakām, sapņiem un brīnumiem, vai, iespējams, tiem tic tavs bērns, draugs vai ģimenes loceklis? Ticēt pasakām ir laba lieta – tas nozīmē izrādīt drosmi, pārliecinātību, optimismu un ticību labestībai un laimīgām beigām reālisma pārņemtajā pasaulē. Tomēr pasakas iespējams izdzīvot ne tikai grāmatās un kino, bet arī reālajā dzīvē, izvēloties kādu no teju simts grezniem dažāda lieluma tērpiem un tiem pieskaņotiem aksesuāriem gan sievietēm, gan vīriešiem un bērniem. To un ārkārtīgi krāšņu leļļu kolekciju dodies meklēt Leļļu muzejā Preiļos!

Noteikti esi dzirdējis dažādus šermuļus uzdzenošus stāstus par spokošanos Karostas cietuma gaiteņos un kamerās, par Rundāles pils Balto dāmu un Melno dāmu, kā arī par neizskaidrojamiem notikumiem senajā svētvietā Pokaiņos, kur pārstājot darboties pat kompasi. Šādu un līdzīgu leģendu saistībā ar mūsu pašu Latvijas vietām un apvidiem ir daudz, un izvēlēties tām ticēt vai ne – tas paliek katra paša ziņā.

 Ja tu, tavi bērni, radinieki vai draugi ir dzīvnieku mīļotāji, un ir vēlme pavadīt jauku dienu ārpus mājas, ciemos pie sevis aicina ne tikai dažādi Latvijas zoodārzi, bet arī lauku sētas un dzīvnieku patversmes. Tajās iespējams aplūkot ne tikai eksotiskus dzīvniekus, bet arī dažādus Latvijai raksturīgus savvaļas dzīvniekus un mājdzīvniekus. Un, protams, ņem vērā, ka dienu pavadīsi ārpus mājas! Tā kā saulīte vasarā ir īpaši aktīva, ieteicams līdzi paņemt arī pretiedeguma līdzekli, pietiekami daudz ūdens un cepuri vai lietussargu.

Vai zināji, ka Latvijā ir īpašs muzejs, kas veltīts stiklam un tā izgatavošanai? Šis muzejs atrodas Līvānos un var lepoties ar dažādiem krāšņiem eksponātiem visās varavīksnes krāsās; tie izgatavoti Līvānu stikla fabrikā un veido vienīgo šāda veida ekspozīciju visā Baltijā. 

Pavisam iespējams, ka daudzi no mums ir pabijuši ekskursijā kādā no Latvijas (vai kādas citas valsts) pilīm, muižām vai līdzīgiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem, un ar tiem saistītie nostāsti, leģendas un vēstures fakti vienmēr ir rosinājuši mūsdienu cilvēkos visdažādākās pārdomas: kā ļaudis dzīvoja pirms 800 gadiem? Kādu apģērbu tie valkāja? Kādu ēdienu gatavoja? Kādus ieročus izmantoja, dodoties kaujās? Taču cik daudzi no mums ir vērojuši, kā vienlaidus zilumā kaut kur pie apvāršņa saplūst debesis un jūra, kamēr atrodamies vairāku metru augstumā kādā no Baltijas bākām?