Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Bonsai kopšanas māksla un nesteidzīga atpūta tepat Latvijā – Bonsai parkā Inčukalnā
Inčukalna pagasta Krustiņos – netālu no Vidzemes šosejas un kādreiz tik populārās ēdināšanas vietas “Sēnīte” – atrodas visai neparasta vieta, proti, bonsai parks, kas ir vienīgais tāds Latvijā. Bonsai dārza īpašnieki un dibinātāji ir Inga un Valdis Valteri, kuri pirmos miniatūros bonsai kociņus iegādājušies jau 2006. gadā. Bonsai parku var apskatīt jebkurš interesents, bet tikai ar iepriekšēju pieteikšanos.
Krāšņie un neparastie Dāvida dzirnavu avoti
Gaujas nacionālajā parkā, Cēsu novada Vaives pagastā, Vaives gravas kreisā pamatkrasta kraujā pie Dāvida dzirnavām atrodas tā dēvētie Dāvida avoti. Tā ir spēcīgu avotu grupa, ko reiz savienoja grāvis, un tie darbinājuši dzirnavas. Dāvida dzirnavu avoti tiek uzskatīti par vienu no krāšņākajām ar pazemes ūdeņu izplūdi saistītajām vietām Latvijā, un ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis.
Murjāņu kamaniņu trase – apskates vērts sporta piemineklis
Pavisam netālu no Murjāņu sporta ģimnāzijas, lejup pa kalnu Gaujas Nacionālajā parkā atrodas vecā, vairākus simtus metru garā Murjāņu kamaniņu koka trase, kurā reiz intensīvi notika arī treniņi. 1987. gadā trase diemžēl tika atstāta novārtā un sāka grimt aizmirstībā, taču mūsdienās tā vēl arvien ir populārs un interesants tūrisma apskates objekts.
Ķeipenes muiža un ainaviskais muižas parks mūsdienās
Ķeipenes muiža reiz atradusies tagadējā Ķeipenes pagasta (Ogres novads) teritorijā, un pirmās ziņas par to rodamas jau 15. gadsimta vidū, kad šo apkaimi savā īpašumā no Rīgas domkapitula ieguvis prūšu kanoniķis Kaipens. Pastāv leģenda, ka no 18. gadsimtā celtās muižas pils reiz esot vedusi pazemes eja uz piecus kilometrus tālāk esošo Madlienas baznīcu.
Senās viduslaiku pilsētas šarms – Raunas viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis
Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Bukas muižas kungu nams – skaistā neoklasicisma ēka, kas gaida savu atdzimšanu
Siguldas novada Mālpils pagasta Bukās atrodas kāda muiža, kuras pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tā bija pazīstama ar vairākiem vārdiem: Hardemois, Bockenhof, Süddenbach, kas tika lietoti vēl 20. gadsimta 20. gados. Mūsdienās īpašums tiek saukts par Bukas (Buku) muižu, savu nosaukumu aizgūstot no tā ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. Buku muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Mēru muiža – Smiltenes novada muzeja mājvieta
Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēros atrodas Mēru muiža, kur vēl arvien slejas iespaidīgā muižas pils, kas ir celta 1905. gadā – romantiska eklektisma stilā ar tornīšiem, kuri tai piedod senlaicīgu izskatu. 1926. gada vasarā muiža tika pārbūvēta skolas vajadzībām un šobrīd vairs nedarbojas. Muižas apkārtnes ainaviskumu papildina ap to izveidotais parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem dižozoliem Latvijā, bet pēc vainaga lieluma – lielākais Baltijā.
Neskartā daba un ģeoloģiskie pieminekļi Vizlas dabas takā
Kultūra un Izklaide
2021. gada 10. jūnijs
Vizlas dabas taka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – "Ziemeļgauja", kas ved gar nelielo Vizlas upīti Vidzemes ziemeļaustrumos, netālu no Latvijas robežas, starp Smilteni un Api. Tā sākas pie senā, 1834. gadā būvētā tiltiņa pār Vizlu, kas ir vecākais dolomīta arkveida tilts Latvijā. Izstaigājot taku, iespējams apskatīt Vizlas dolomīta atsegumus, Vizlas dižakmeni, kā arī īpaši aizsargājamus biotopus – upju straujteces, avotus, ozolus, krastmalu un nogāžu mežus.
Kalnamuiža jeb Smiltenes muižas komplekss un Vācu ordeņa pilsdrupas
Kultūra un Izklaide
2021. gada 02. jūnijs
Smiltenes muižas komplekss, kas tiek dēvēts arī par Kalnamuižu, atrodas Vidusezera stāvkrastā. Tajā līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas ēkas: muižas pārvaldnieka māja, ledus pagrabs, mednieku māja, stallis, skābbarības tornis, klēts, siera namiņš, kā arī Vācu ordeņa pilsdrupas. Muižas komplekss un parks ir valsts nozīmes arhitektūras un dabas pieminekļi.
Jaunlaicenes muižas ēku komplekss – reiz viens no skaistākajiem Vidzemē
Kultūra un Izklaide
2021. gada 31. maijs
Jaunlaicenes muižas apbūves pirmsākumi datējami jau ar 18. gadsimtu, un līdz mūsdienām no 33 ēkām saglabājusies daļa, kopskaitā 16: pārvaldnieka māja, daļēji kungu māja, saimniecības ēkas, stallis, klēts, un baronu kapliča, un citas. Jaunlaicenes muiža reiz bijusi viena no visskaistākajām lauku muižām Vidzemē. Muižas kungu māja projektēta un tapusi 1789. gadā baroniem fon Volfiem.