Zivju konservu ražotājiem būs pieejams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai
To paredz valdības atbalstītais noteikumu projekts "Grozījumi valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā".
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, ņemot vērā Krievijas pērn piemēroto embargo ES dalībvalstīm, zvejniecība un zvejas produktu apstrādes nozare joprojām izjūt šo sankciju sekas. Uzņēmumos lieli līdzekļi tiek novirzīti aizdevuma procentu maksājumiem, lai gan tos varētu izmantot investīcijām un jaunu darbvietu radīšanai. Tādēļ nepieciešams atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai, jo tā tiktu veicināta uzņēmumu efektivitāte un nodrošināta arī turpmāka investīciju ieplūšana uzņēmumos.
Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Plānots, ka atbalstam pieteiksies aptuveni 12 atbalsta pretendentu.
Zivju konservu ražotāji, kuri Krievijas šā gada 4.jūnijā noteiktā pagaidu embargo dēļ cieš zaudējumus nerealizētās produkcijas dēļ, var rēķināties ar iesākto ES zivsaimniecības fonda projektu pagarinājumiem, kā arī nodokļu brīvdienām, paredz 16.jūnijā valdības akceptētais informatīvais ziņojums "Par pasākumiem saistībā ar Krievijas aizliegumu sagatavotu un konservētu zivju produktu importam no Latvijas".
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua toreiz žurnālistiem stāstīja, ka valdība atbalstīja pasākumu virkni, kam vajadzētu palīdzēt zivrūpniekiem pārvarēt grūtības. "Paredzētas nodokļu brīvdienas, kredītu garantijas, atbalsts tiem uzņēmumiem, kas nevarēs saglabāt darbvietas, būs pasākumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības fondiem, ārējo tirgu meklēšanu utt.," informēja Lucaua.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.
Uz sarakstu
