Valmiermuižas klētī demonstrēs dokumentālo filmu "Ručs un Norie"
Sestdien, 19.septembrī, plkst.20.00 Valmiermuižas klētī sadarbībā ar Nacionālo Filmu festivālu "Lielais Kristaps" varēs skatīt režisores Ināras Kolmanes dokumentālo filmu "Ručs un Norie", pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informēja Valmiermuižas kultūras biedrība.
Valmiermuižas klēts ir viena no nedaudzajām vietām, kur būs iespēja skatīt filmu "Ručs un Norie", kas ietverta Nacionālā Filmu festivāla "Lielais Kristaps" programmā. Kino kritiķi filmu nosaukuši par vienu no šī gada atmiņā paliekošākajiem latviešu dokumentālā kino notikumiem. Savukārt skatītāji ir sajūsmā un līdz asarām aizkustināti par sirsnību un pozitīvismu. Filma "Ručs un Norie" ieguva visvairāk balsu Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" vasaras balsojumā kino kategorijā kā viens no šī gada izcilākajiem notikumiem Latvijas kultūrā.
Tā ir stāsts par divu eksotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārsteidzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas maģistratūras studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu. Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču. Antropoloģiskā interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā.
Filmas režisore Ināra Kolmane stāsta: "Filma ir kultūrvēsturisks un tai pat laikā mūsdienīgi aktuāls un vitāls stāsts, kurā Ruča dzīvi un gadsimtiem nosargātās Suitu un Latvijas tradīcijas cenšas izzināt, izprast un mācīties Norie, kura pārstāv citu paaudzi, atšķirīgu mentalitāti un kultūru. Notiek savstarpēja ieklausīšanos savā un otra cilvēka būtībā. Ne mazāk saistošas un interesantas ir filmas epizodes, kas tapušas, sekojot Norie ikdienai Japānā."
Savukārt Kristīne Matīsa recenzijā laikrakstā "Kultūras Diena" atzīmē: "Inārai Kolmanei izdevies ieskatīties dziļāk un ieraudzīt vairāk. Varbūt banāli skan, bet šī filma uzskatāmi apliecina, ka pa īstam cilvēki saprotas un pievelkas ar sirdi, nevis valodu. Vērojot absolūti patieso interesi, ar kādu Norie pārzīmē kladītē tautastērpa blūzi vai pieraksta dažādu piena produktu nosaukumus, rūgušpienu ieskaitot un mācās suitu dziesmu vārdus, neviļus jāsāk domāt – vai mēs redzam to pašu, ko viņa? Vai tomēr jānāk vienam cilvēkam no zemeslodes otras puses un jāpasaka mums, cik tas svarīgi?"
Ieeja par ziedojumiem.
Uz sarakstu
