Valmieras tūrisma uzņēmēji dodas gastronomijas tūrē uz Ziemeļkurzemi
Trešdien, 27.janvārī Valmieras un apkārtējo novadu Tūrisma veicināšanas konsultatīvā padome savu 32.sēdi organizēja netradicionālā formā – devās pieredzes braucienā, lai raudzītu, kā gastronomijas tūrisms un pārtikas amatniecība attīstās Ziemeļkurzemē, pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informē Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane.
Ziemeļkurzemē valmierieši iepazina dažādu piedāvājumu: šokolādes izstrādājumu ražotni Pūrē, viesu namu "Ūdensdzirnavas", kur manteļskurstenī tiek gatavots seno latviešu sātīgais ēdiens grūdenis un tiek demonstrētas mīkstā siera siešanas tradīcijas Kurzemē, viesnīcu "Roja" ar izsmeļošu kultūras izziņas programmu par rojēniešu dižraušu (sklandu raušu) gatavošanu un zivju pārstrādes tradīcijām. Padomes dalībnieki dzirdēja arī vīna darītavas "Vējkalnietis" – Latvijas zīmola "Dabīgs produkts" nesēja, vairākās paaudzēs veidojušos pieredzes stāstu par ekoloģiski tīra mājas vīna darīšanu un realizēšanu. Tāpat tika pabūts biedrības "Ciparnīca" lietišķās un mākslas keramikas trauku darbnīcā "Tals’ keramik’". Kā īpašs iedvesmas paraugs tika iepazīta no mājražotāja par ražotāju kļuvušā SIA "Lubeco" (Lubezeres eko) vietējo augļu un ogu sīrupu, sulu un sukāžu ražotne, kas pārsteidza ar mērķtiecīgi attīstībā vērstu biogrāfiju, kur visa pamatā ir darba precīza plānošana, resursu optimizēšana un arī patriotisms.
Sēdes dalībnieki atzina, ka brauciens nesis vērtīgus ieguvumus. Pirmkārt, pārbaudīta patiesība – Ziemeļvidzemē lauku uzņēmējiem ir identiskas iestrādes un iespējas savu piedāvājumu veidot un attīstīt, jo resursi Latvijā nav tik atšķirīgi. Arī Trikātā ir šokolādes ražotne "R Chocolate", Kocēnu novadā ir vīna darītava "Matilde" un keramikas ražotne "Vaidava Ceramics", arī manteļskursteņi ēkās ir sastopami, atjaunoti vai labojami, arī mūsu piena lopkopības saimniecībās sien sieru un zina, ko darīt ar Burtniekā vai Gaujā ķertu zivi, vai kā žāvēt augļus un ogas. Atšķirība ir tajā, ka Ziemeļvidzemes gastronomijā izpaliek tādi "dižrauši", esam daudz lokālāki un mūs mazāk var atpazīt kā vienotu gastronomijas tūrisma reģionu. Tādēļ jāizmanto tas, ka kopš 2015.gada septembra Valmiera iekļaujas Eiropas gastronomijas reģiona tīklā kā Rīgas – Gaujas reģions un var lietot Eiropas gastronomijas reģiona zīmolu. Mums ir nepieciešams plašāk un aktīvāk tūrismā iesaistīt un popularizēt vietējo gastronomisko kultūru un produkciju, veidot speciālus gastronomijas piedāvājumus. Jau šobrīd to veiksmīgi dara SIA "Valmiermuižas alus", piedāvājot kultūras aktivitātes saulgriežos u.c. latviešu kultūrā senās godu dienās, kas saskan ar senlatviešu Saules gada ritu (kalendāru), kā arī citi uzņēmēji un apkārtējie novadi.
Noslēdzot braucienu, sēdes dalībnieki atzina, ka arī Ziemeļkurzemē, tāpat kā Ziemeļvidzemē, ir jūtama milzīga cieņa pret saviem viesiem un augsta viesmīlības kvalitāte. Tas ir tūrisma nozares neatņemams profesionālais standarts, kas vienmēr jāievēro.
Trešais būtiskais secinājums ir par sadarbības nepieciešamību un potenciāla izmantošanu. Tūrisma nozarē strādājošajiem jau raisījās pirmās idejas, kā sadarboties Valmieras tehnikumam, uzņēmējiem un pilsētai, plānojot aktivitātes Valmieras mākslas dienu ietvaros, Vidzemes uzņēmēju dienās, pilsētas svētkos u.c. pasākumos. Šāda sadarbība atbilstu Eiropas gastronomijas reģiona zīmola galvenajiem virzieniem un mērķiem.
Uz sarakstu
