Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas Ladegasta ērģelēm - 130
"Ērģeļu 130 gadu jubileju atzīmēsim ar četriem koncertiem. Piektdienu vakaros labi ērģelnieki spēlēs skaistu mūziku," skaidro ērģelnieks.
Pirmais koncerts notiks piektdien, 1.jūlijā plkst.18.00, kad paredzēts Rietumeiropas un latviešu komponistu skaņdarbu koncerts. Tajā piedalīsies Līga Ivāne (ērģeles) un Mārtiņš Birnis, kurš spēlēs mežragu.
Savukārt otrajā koncertā, piektdien, 8.jūlijā, plkst.18.00 baznīcā izskanēs Johans Sebastians Bahs, Volfgangs Amadejs Mocarts, Marsels Diprē. Koncertā skaņdarbus izpildīs Larisa Bulava (ērģeles).
Trešajā piektdienā, 22.jūlijā, plkst.18.00 baznīcā ērģeles spēlēs Zenons Kārlis Mētra, izspēlējot Ādama Ores, Alfrēda Kalniņa, Makss Rēgera skaņdarbus.
"Zerons Kārlis Mētra ir valmierietis. Viņš bija atbildīgais par ērģelēm, kad baznīca draudzei bija atņemta un šeit bija iekārtota koncertzāle," skaidro ērģelnieks.
Koncertu cikls noslēgsies piektdien, 29.jūlijā plkst.18.00 ar koncertu "Ainava ar pustuļiem". Koncertā uzstāsies ērģeļu duets Ilze un Aigars Reiņi, izpildot Džona Ratera, Imanta Zemzara, Johans Kristiāns Bahs, Nadži Hakims, Georgs Frīdrihs Hendelis, Bedržihs Smetana.
"Savukārt, trešdien, 10.augusta vakarā - mēs draudzes muzikālie kolektīvi, solisti un viesi dziedāsim un spēlēsim pateicībā, ka mūsu baznīcā ir tik skanīgs instruments. Kopsim un glabāsim to nākamajām paaudzēm," stāsta Leons.
Apmeklējot koncertus, ir aicinājums ziedot ērģeļu restaurācijai.
Ērģelnieks stāsta, ka līdzīga ziedošanas akcija jau reiz notikusi un savāktie līdzekļi nekur nav pazuduši: "2000.gadu sākumā mums bija kampaņa, kad vācām naudu ērģelēm. Cilvēki bija dāsni un deva daudz. 2001.gadā ir pārlīmētas ērģeļu lielās plēšas, kas atrodas torņu telpā. Tās no vecuma bija pārplīsušas. Tagad tās kalpos vēl vismaz simts gadu. Atlikusī nauda ir noglabāta un gaida brīdi, kad ērģeles varēsim restaurēt. "
Pašreiz nav vērts ķerties klāt ērģeļu restaurācijai, ja ir iecerēts krāsot baznīcas sienas un remontēt torņa telpas: "Kad visi šie remontdarbi būs beigušies, tad pēdējās paliek ērģeles".
Kā Valmiera24.lv raksta ērģeļu eksperts Mikus Dzenītis, pirmās 32 reģistru ērģeles Valmieras baznīcā iebūvēja ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss 1780.gadā: "Pēc ērģeļu iebūves sv.Sīmaņa baznīcā, meistars savu darbnīcu pārceļ uz Valmieru un nodzīvo šeit līdz mūža galam".
Šis instruments būvēts vēlīnā baroka tradīcijā un kalpo vairāk nekā 100 gadus, taču mainoties ērģelmākslas tendencēm, radās nepieciešamība pēc jaunām ērģelēm arī Valmieras baznīcā. Tās būvēt aicināts savas jomas lietpratējs Fridrihs Ladegasts no Veisenfelsas.
"Ērģeles pasūtītas jau 1884.gadā, bet dažādu iemeslu dēļ uzstādītas un iesvētītas 1886.gada 22.jūnijā. Valmieras ērģeles ir Ladegasta opus nr.110. Lai spētu uzņemt jauno instrumentu, ērģeļu augšējā lukta paplašināta. Godinot sava tēva Johana Fridriha Šrēdera piemiņu, visus līdzekļus ērģeļu būvei - 10 000 reihsmarkas - ziedo Kokmuižas īpašnieks Teodors fon Šrēders. Ērģelēm ir trīs manuāļi un 33 reģistri," raksta Dzenītis.
Uz sarakstu
