Valmieras skolu pārstāvji: par izglītības reformu jābūt atvērtai diskusijai
Divi reformu varianti
Pašreiz jautājums par iespējamiem risinājumiem vidusskolas atestāta ieguvei par vienu gadu agrāk ir sabiedrības diskusiju stadijā, jo šādas izmaiņas ir saistītas ne tikai ar mācībspēku un vecāku viedokli, bet arī ar pašvaldību un augstskolu gatavību šādām pārmaiņām. Tomēr pašreiz izvirza divas iespējas kā panākt, lai visi skolēni iegūst vidējo izglītību līdz 18 gadu vecumam, portālam Valmiera24.lv pastāstīja izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inga Bandeniece.
Viens no izskanējušajiem risinājumiem ir mācību programmas pilnveidošana sešgadīgiem bērniem, otrs - mācību gada pagarināšanu. Bandeniece skaidro, ka šobrīd plašākas diskusijas notikušas par mācību programmas pilnveidošanu sešgadīgiem bērniem, jo ir noslēdzies pilotprojekts 22 bērnudārzos, kas izmantoja mūsdienīgas mācību programmas sešgadīgiem bērniem un tā rezultāti uzrādījuši augstus sasniegumus. "Pēc detalizētas pilotprojekta analīzes eksperti ieteikuši arī risinājumus tā pilnveidei, taču pats galvenais, ka sabiedrībā ir likvidēti stereotipi, ka sešgadīgu bērnu apmācība noris tikai sēžot skolas solā", tā Bandeniece.
Mācības sestdienās neatbalsta
Pamatojot priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu, Bandeniece stāsta, ka Latvijā ir trešais vismazākais mācību dienu skaits gadā Eiropā. Šobrīd tas sastāda 169 mācību dienas, bet Eiropā vidēji tās ir 181 mācību dienas.
Iepriekš arī izskanējis priekšlikums atgriezties pie mācību procesa sestdienās, taču to izglītības un zinātnes ministrs neatbalstīja, minot, ka "tā pārsvarā ir brīvdiena vecākiem, tāpēc ir ļoti svarīgi saglabāt iespēju ģimenēm vairāk laika pavadīt kopā", skaidro Bandeniece.
Vērtējot izglītības reformas nepieciešamību kopumā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktores vietnieks izglītības jomā Māris Bušmanis uzsver, ka reformu atbalsta, ja izglītības saturs tiek mainīts atbilstoši laika nosacījumiem un tas nedrīkst būt novecojis. "Tikko ieviests un joprojām turpinās dabaszinātņu un matemātikas projekta jaunais, laikmetīgais saturs un metodes. Šogad vidusskolēni daļā mācību priekšmetu pirmoreiz kārtos jauna satura eksāmenus, kuriem skolotāji un skolēni gatavojušies atbilstoši jaunā vispārējās vidējās izglītības standarta nosacījumiem. Šīs ir reformas pēc būtības, kas vēl nav līdz galam īstenotas. Tūdaļ piedāvāt vēl vienu reformu, kas primāri ir tikai nosacīta naudas ekonomija, manuprāt, sasniegs tikai īslaicīgu efektu, finansētājiem ļaus ietaupīt un piespiedīs daļu skolotāju meklēt citu darbu".
Māris Bušmanis arī min, ka saistīt vidējās izglītības reformas nepieciešamību un vidējās izglītības ieguvi līdz 18 gadu vecumam ar to, ka jaunieši ātrāk nonāks darba tirgū, ir populisms. "Kāds ir darba tirgus Latvijā, tas nav jākomentē. Varētu domāt, ka tajā ātrāk nonāks arodvidusskolas beigušie jaunieši. Reformas rezultātā arī nonāks, bet vai Latvijā? Te nu jārunā par citiem stimuliem, kas noturētu jaunos cilvēkus palikt te, un arī efektīvu karjeras izglītību."
Jautāts par iespējamo izmaiņu izglītības jomā ietekmi uz skolēniem, viņu vecākiem un skolotājiem, Bušmanis pauž pārliecību, ka primāri ir jābūt atvērtai diskusijai, sadarbībai, ātram un rezultatīvam darbam un arī materiāliem resursiem.
Līdzīgi arī Valmieras 5.vidusskolas direktore Rudīte Markus, vērtējot sešgadīgo bērnu apmācību un mācību gada pagarināšanu, argumentē, ka izskanējušajiem priekšlikumiem primāri nepieciešams nopietns finansiālais segums un uzsver, ka šie jautājumi ir rūpīgi jāizdiskutē visām iesaistītajām pusēm.
Uzsver nepieciešamību atbilstoši labiekārtot mācību telpas
Saistībā ar priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu, Valmieras 5.vidusskolas direktore primāri min nepieciešamību atbilstoši iekārtot mācību telpas. "Jūnijs jau var būt pietiekami karsts mēnesis. Ja klašu telpās nav, piemēram, kondicioniera, mācību process nav normāls, jo bērni no karstuma jau ir noguruši". Arī Bušmanis prāto, ka mācību gada pagarināšana varētu būt viens no reformu variantiem, bet uzsver, ka tās nedrīkst būt septiņas vai astoņas stundas klasē karstās vasaras dienās.
Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Elēna Hāne dalās pārdomās, ka vasaras brīvlaiku saīsināt nedrīkst: "Es esmu pret mācību gada pagarināšanu, šajā gadījumā ir arī jādomā par to kā justos vidusskolēns, nevis to, kā būtu izdevīgāk valstij." Viņa uzsver, ka pašlaik deviņi mācību mēneši jau ir ārkārtīgi noslogoti. "Šie trīs vasaras mēneši ir kā atslodze un, ja būs mazāk laika ko atpūsties un vairāk ko mācīties, tad es nezinu kā vidusskolnieki izturēs šo slodzi", saka Elēna.
Pārstāvot skolēnu vecākus, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vecāku padomes vadītāja Inga Geduševa skaidro, ka sešgadniekus sūtīt skolā ir pāragri un uzsver, ka bērni caur rotaļām spēj uztvert burtus, ciparus, bet lielākā problēma ir rakstība. "Sešu gadu vecumā bērniem vēl īsti nestrādā motorika, lai varētu nodrošināt to, ka viņi jau mācās rakstīt, tomēr informācija pirmajā klasē vairāk tieši ir jāraksta’’.
Uz sarakstu
