"Valmieras Siltums": parādi par siltumu nepieaug
Kā vērtējat pašreizējo ekonomisko situāciju valstī?
Skatoties pēc "Valmieras Siltuma" finanšu rādītājiem, ir jūtama augšupejoša dinamika. Ja runājam par siltumenerģijas un apkures parādiem, tad es nevarētu teikt, ka Valmierā tie pieaug. Parādi ir tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā.
Protams, tostarp ir parādnieku kategorija, kas var samaksāt, bet to nedara. Ar tiem mēs arī cīnāmies.
Šobrīd "Valmieras Siltums" ar siltumenerģiju apgādā Valmieras teritoriju, vai plānojat paplašināt apgādājamo teritoriju?
Šobrīd, pēc Burtnieku novada pašvaldības iniciatīvas, jau ir sagatavots projekts par siltumpārvades savienojumu starp Valmieru un Viestura laukumu, kas teritoriāli ir pieder Burtnieku novadam. Jau esam izsludinājuši iepirkumu par savienojuma izbūvi starp Valmieras pilsētu un Viestura laukumu.
Kā vērtējat uzņēmējdarbības attīstību Valmieras pilsētā?
Es domāju, ka Valmierā viss ir kārtībā. Uzņēmējdarbības vide pietiekami aktīvi attīstās. Par to liecina arī bezdarba samazināšanās Valmierā - ja visā Latvijā bezdarbs ir 14%, tad Valmierā par 7%, kas ir labs rādītājs.
Valmierā ir aktīvi un strādāt griboši cilvēki, kas piedalās dažādās politiskās un sabiedriskās aktivitātēs, brauc uz Rīgu uz ministrijām un runā par Valmieras pilsētas prioritātēm un vajadzībām. Tikai tā arī iespējams kaut ko sasniegt. Šeit uzņēmēji saprot, ka maksājot lielākas algas tiek maksāti lielāki nodokļi, kas ir savs pienesums pilsētai no nodokļu maksātājiem.
Vai "Valmiera Siltumā" pēdējos gados ir kas būtiski mainījies?
Ja jālieto vārds "būtiski", tad nekas nav mainījies. Mēs turpinām veiksmīgi darboties savā jomā. Mums ir labs un stabils kolektīvs - cilvēki savā vietā. Projektus esam realizējuši iepriekš un turpināsim to darīt. Par darbiniekiem rūpējamies, mums ir darba koplīgums, kas dod savas priekšrocības.
Kā vērtējat darba tirgu Valmierā?
Tie, kas grib strādāt, tie darbu var atrast un jau strādā. Arī tie jaunieši, kam šobrīd darbs nerūp, agri vai vēlu sāks savas darba gaitas Jā, ir daļa iedzīvotāju, kas pieraduši dzīvot no pabalstiem, taču sociālajam atbalstam ir jābūt visos laikos, bez tā nevar. Es tomēr gribu uz visu skatīties pozitīvi - visam savs laiks.
Ar kādām problēmām siltumapgādes uzņēmumiem nākas saskarties?
Vislabāk to redzam ikdienas darbā, kas ir siltumapgādes nozare. Visu laiku risinām kādas problēmas, piemēram, siltumtrašu remontu. Tāpat apsaimniekotāji risina siltināšanas problēmas, lai uzlabotu energoefektivitāti. Mēs visu laiku esam procesā, katrs savā lauciņā kaut ko risina. Intensīvi strādājam pie tā, lai siltumenerģija būtu lētāka un jau tagad esam lētākie siltumenerģijas piegādātāji Latvijā.
Protams, ir vēl mazās pilsētiņas, kur siltumenerģija ir vēl lētāka, jo tiek izmantota šķelda un citi atkritumi kurināšanai, taču mūs nevar salīdzināt. Neesam vienlīdzīgās pozīcijās, jo šajās dažās pilsētās - Ludzā. Pļaviņās un Mālpilī, kur siltumenerģija ir lētākā, vasarās nav karstais ūdens.
Kādu kurināšanas veidu izmanto siltumenerģijas ražošanai Valmierā?
Valmierā kurina ar dabasgāzi, bet AS "Valmieras Enerģija" ir koģenerācija - vairāk nekā divas trešdaļas siltumenerģiju mēs iepērkam no "Valmieras Enerģijas", kas, sadedzinot dabasgāzi, ražo elektroenerģiju, kurai pagaidām ir labvēlīga obligātā iepirkuma cena, ko pazīstam kā OIK. Mēs iepērkam siltumenerģiju lētāk, jo "Valmieras Enerģija" nopelna uz elektroenerģijas rēķina, ko ražo mūsu divās katlumājās - Rīgas ielā 25 un Dzelzceļa ielā 7.
Kā vērtējat infrastruktūras attīstību Valmieras pilsētā?
Esmu Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis, un mani satrauc tas, ko dzirdēju pēdējā padomes sēdē no asociācijas vadības - Saeima grasās pieņemt likumu, kas starp siltumapgādes uzņēmumiem un īpašniekiem izslēgs apsaimniekotāju. Siltumenerģijas piegādātājiem būs jāslēdz līgums ar katru dzīvokli atsevišķi. Ideja ir tāda, ka katrs iedzīvotājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju "pa tiešo".
Kāds, Jūsuprāt, ir pamatojums šādam lēmumam?
Manuprāt šādam lēmumam nav īsta pamatojuma, drīzāk kāds netiek galā ar saviem apsaimniekotāja pienākumiem, tādēļ atkal tiek veikta sasteigta darbība. Pieņemot šādu lēmumu, mani interesē cik maksās siltumenerģija u.c. pakalpojumi, pēc norēķinu centru izveidošanas pašvaldības kapitālsabiedrībās, kuras iedzīvotājiem sniedz komunālos pakalpojumus (apsaimniekošana, ūdensapgāde, siltumapgāde). Kāpēc Saeima neuzticas pašvaldībām? Valmieras pašvaldība šīs problēmas ir sen atrisinājusi. Nevajag sagraut labi strādājošu sistēmu.
Uz sarakstu
