Valmieras piens un RPK gatavs sadarboties ar piena rūpnīcu Jelgavā
"Labi būtu, ja LP iekļautos kopējā piena ražošanas, pārstrādes un pārdošanas ķēdē. LP rūpnīcā gatavojas veikt piena pirmapstrādi - sadalīt pienu krējumā un vājpiena koncentrātā un tad to pārdot. Mēs labprāt pirktu no LP koncentrātu un krējumu, ražotu produktus gala patērētājam un pārdotu. Aplami būtu, ka RPK/VP un LP šos vienādos ceļa posmus ietu no sākuma līdz beigām vienlaicīgi, konkurējot gan piena iepirkuma, gan pārdošanas tirgū. Tādā veidā abi uzņēmumi vienkārši "noasiņotu", pēc tam atnāktu "lietuvietis" vai "polis" un savāktu to, kas palicis pāri," sacīja Panke.
Vienlaikus viņš akcentēja, ka vienošanās par sadarbības iespējām jābūt "racionālai, uz likumu un tirgus situāciju balstītai sarunai uzņēmējiem savā starpā, nevis emociju paušanai un publiskai ambīciju apmierināšanai ar mediju starpniecību".
Savukārt uz jautājumu, vai vispār RPK/VP un LP turpmāk pietiks piena un vai zemniekiem ieteicams pārprofilēties uz piena ražošanu, uzņēmējs atbildēja apstiprinoši.
"Balstoties uz vēsturiskiem faktiem, piena arī nākotnē vajadzētu pietikt. 1938.gadā Latvijas zemnieki saražoja divarpus reizes vairāk piena. Protams, apstākļi ir citi. Tie varētu gan labvēlīgi, gan negatīvi ietekmēt piena ražošanas apjoma palielināšanu. Ir pieejami produktīvi, ģenētiski izkopti slaucamie liellopi, ir modernas piena ražošanas tehnoloģijas un tehnika, ir lieliskas paraugsaimniecības un cilvēki ar ārkārtīgi labu pieredzi un zināšanām," sacīja Panke.
Viņaprāt, patlaban nepastāv valstiski izvirzītu skaidri sasniedzamu mērķu nozarē.
"Nav finansiāla, juridiska, organizatoriska atbalsta, zemes izmantošanas politikas. Vēsturiskais un, piemēram, Holandes lauksaimniecības zemes izmantošanas un piena ražošanas efektivitātes piemērs ir faktori, kas parāda, ka piena ražošanas potences arī mums ir milzīgas. Te, manuprāt, svarīgi būtu Latvijas zinātnei teikt savu redzējumu, vai Latvijai būs labums no, piemēram, divreiz apjomīgākas, spēcīgas piena nozares 2025.-2030.gadā. Ja atbilde ir " jā", jāsāk attīstības plānu izstrādāt nekavējoties, bet, ja "nē" - to labumu baudīs kāds cits," sacīja VP vadītājs.
Kā ziņots, Konkurences padome 9.maijā akceptēja Rīgas piena kombināta un "Valmieras piena" apvienošanos, taču piemērojusi vairākus nosacījumus, kas aizsargā zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi koncernam būs jāievēro līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.
2010.gada 2.novembrī, oficiāli tika paziņots, ka 91,89% "Valmieras piena" akciju iegādājies Krievijas uzņēmējs Jevgeņijs Varovs, savukārt 2011.gada martā Rīgas piena kombināts paziņoja par Krievijas investora Andreja Beshmeļņicka piesaistīšanu uzņēmumam.
2010.gadā "Valmieras piena" apgrozījums bija 29,6 miljoni latu, kas ir par 9% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,24 miljoni latu. "Valmieras piena" zaudējumi bija 885 000 latu salīdzinājumā ar 108 167 latu peļņu 2009.gadā.
Pēc uzņēmuma datiem, neto apgrozījums 2011.gadā ir 26,1 miljons latu. Pilnu finanšu atskaiti "Valmieras piens" publiskos jūnijā.
Rīgas piena kombināta apgrozījums 2011.gada pirmajā pusē sasniedza 28,9 miljonus latu, kas ir par 16% vairāk nekā 2010.gada pirmajā pusē.
LP, kura sastāvā ir kooperatīvs "Trikāta KS", "Piena partneri KS" un "Dzēse", attīsta10,4 miljonus latu vērtu piena pārstrādes rūpnīcu Jelgavā. Kooperatīva 600 biedru līdzfinansējums ir viens miljons, kredīts - 6,5 miljoni latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu, savukārt valsts garantētais atbalsts būs pieci miljoni latu. Piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250 tonnas vienā maiņā, sieru ražošanas jauda būs no 500 līdz 600 tonnām mēnesī. Rūpnīca darbu plāno sākt šogad jūnijā.
Uz sarakstu
