Valmieras piens pēc apvienošanās ražos biezpienu, krējumu un piena pulverus
"Pozitīva Konkurences padomes lēmuma gadījumā sāksies reāls darbs pie apvienošanas procesa īstenošanas. Protams, tas nenotiek vienā dienā, līdz ar to patlaban par kaut kādām jūtamām un radikālām izmaiņām nav pamata runāt," norādīja Panke, vienlaikus atzīstot, ka pēc iespējamās apvienošanās jaunais koncerns varētu kļūt par lielāko spēlētāju vietējā piena pārstrādes tirgū.
Jautāts, vai pēc iespējamās apvienošanās VP saglabās esošo produktu klāstu - biezpienu, jogurtu un citus, Panke sacīja, ka tas notikšot daļēji.
"Specializācijas stratēģija pēc apvienošanas varētu būt tāda, ka Rīgā, kur joprojām ir lielākā produkcijas patērētāju masa, tiek ražoti lielākā apjoma produkti, proti, tie, kurus ikdienā patērē visvairāk - piens, kefīrs, jogurts, saldējums, sviests, visi šķidrie produkti. Savukārt Valmierā ražo tā sauktos dehidrētos produktus - biezpienu, skābo krējumu, sausos piena produktus. Pamatā ir racionalitāte un efektivitāte," sacīja Panke.
Viņš arī uzsvēra, ka pagaidām VP un RPK joprojām ir konkurenti, tomēr sadarbojas dažu produktu ražošanā.
"Patlaban RPK pēc mūsu pasūtījuma ar VP preču zīmi ražo, piemēram, pienu pusotra litra iepakojumā. Protams, nav noliedzams, ka apjoms ietekmē preces ražošanas izdevīgumu. Ja līdz šim Valmierā atsevišķas vienības ražojām nelielos daudzumos - 2,5 līdz 3 tonnas, Rīgā kopā saražo vairāk nekā desmit tonnas dienā," sacīja Panke.
Pēc iespējamās apvienošanās tiktu pārkārtota loģistikas sistēma un nedaudz samazināts darbinieku skaits, sacīja Panke.
"Piena savākšanas maršruti tiks pārplānoti ar mērķi pilnīgāk noslogot transportēšanas jaudas, nobraucot mazāk kilometrus. Arī gatavo produktu piegādi vairāk nekā 4000 pārdošanas vietām visā Latvijā plānots veikt centralizēti. Finansiālais ietaupījums te varētu būt vismaz 20%. Nedaudz samazināsies arī darbinieku skaits. Patlaban VP strādā 227 cilvēki, un plānojam, ka līdz maija beigām būs 220 līdz 225 darbinieki. Kad uzņēmumu specializēšanās procesi būs pabeigti, darba vietas gluži nepazudīs, tomēr strukturēsies citādi. Tie cilvēki, kas paliks ražošanā, iespējams, tiks vairāk noslogoti," atzina VP vadītājs.
Kā ziņots, Konkurences padome saistībā ar RPK un VP apvienošanos 2011.gada 9.decembrī aicināja ieinteresētos tirgus dalībniekus sniegt pamatotu viedokli par apvienošanās iespējamo ietekmi uz konkurenci.
Iepriekš, 2010.gada 2.novembrī, oficiāli tika paziņots, ka 91,89% VP akciju iegādājies Krievijas uzņēmējs Jevgeņijs Varovs, savukārt 2011.gada martā RPK paziņoja par Krievijas investora Andreja Beshmeļņicka piesaistīšanu uzņēmumam.
2010.gadā VP apgrozījums bija 29,6 miljoni latu, kas ir par 9% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,24 miljoni latu. VP zaudējumi bija 885 000 latu salīdzinājumā ar 108 167 latu peļņu 2009.gadā.
Pēc uzņēmuma datiem, neto apgrozījums 2011.gadā ir 26,1 miljons latu. Pilnu finanšu atskaiti VP publiskos jūnijā.
RPK apgrozījums 2011.gada pirmajā pusē sasniedza 28,9 miljonus latu, kas ir par 16% vairāk nekā 2010.gada pirmajā pusē.
Uz sarakstu
