Valmieras pašvaldība atgādina: Helovīns nav sīkais huligānisms
Kā pilsētas informācijas portālu Valmiera24.lv informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, gadījumā, ja bērnu izteiktajam sauklim "Saldumus vai izjokosim!" neseko prasītais, sekas nereti ir kaitējums cilvēka īpašumam. Šāda jauniešu rīcība atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 167.pantam ir sīkais huligānisms, par ko bērniem vecumā līdz 14 gadiem atbildību nes vecāki.
Kā informē Valmieras muzeja vēsturniece Liene Rokpelne, ticība pārdabiskajam, maģijai, pēcnāves dzīvei, ļaunajiem un labajiem gariem, pagānisko rituālu un kristīgās ticības elementi ir galvenie aspekti, kas veidojuši mūsdienās tik populāros svētkus Helovīnu. Svētku vēsture aizsākusies jau vairāk nekā pirms 3000 gadiem kā ķeltu rituāls par godu Saules Dievam, kurā viņi pateicas dabai par sniegto pārtiku. Ķelti ticēja, ka tas ir īpašs brīdis, kurā satiekas gaisma un tumsa, notiek pāreja uz ziemas laiku un ka tad sastopas dzīvo un mirušo pasaule. Lai pielabinātu senču garus, tiem tika upurēti dzīvnieki un citi dabas sniegtie labumi. Tika kurināti ugunskuri, lai paildzinātu dienas gaismu. Tos vēlāk aizstāja izgrebtie ķirbji. 15.gadsimtā kristīgā baznīca, nespēdama izskaust pagāniskos rituālus, kas bija kļuvuši populāri visā Eiropā, piedēvēja pagāniskajiem rituāliem ļaunu nozīmi. Lai rituālus izskaustu, baznīca pasludināja ķeltu tradīciju par saviem svētkiem – Visu svēto dienu. Te arī radies nosaukums Halloween, jo Hallow ir sinonīms vārdam Saint jeb svēts. Sajaucoties pagāniskajiem un kristīgajiem rituāliem, Visu svēto dienas svinēšana atnākusi līdz mūsdienām.
Svētkus, kādus tos pazīstam šodien, 20.gadsimta 50.gados popularizēja Holivuda. Tika veidotas filmas, izmantojot viduslaikos radušos priekšstatus par raganām, slotām, buršanos un ļauno garu parādīšanos šajā naktī, tā piesaistot skatītāju uzmanību. Neskatoties uz to, L.Rokpelne aicina atcerēties, ka šo svētku sākotnējā ideja ir pāriešana no rudens uz ziemas laiku, draudzība un joks, pateikšanās aizgājējiem. Tradīcija par "Saldumus vai izjokosim!" radās 19.gadsimtā Amerikā, un arī tai galvenokārt bija reliģiska nozīme, ne vandālisms vai sacensība, kurš iegūs visvairāk saldumu.
Aicina vecākus pirms Helovīna pārrunāt ar bērniem svētku svinēšanas jēgu un sabiedriskās kārtības noteikumus to laikā. Necieņa un bezkaunīga rīcība pret pārējiem sabiedrības locekļiem, viņu īpašuma bojāšana var tikt administratīvi sodīta. Kā informē Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons, par bērnu, kuri ir jaunāki par 14 gadiem, darbībām, kuru rezultātā tiek bojāts svešs īpašums (apkrāsotas, ar olām apmētātas sienas, bojātas ēku fasādes, ieejas durvis nokrāsotas ar krāsu un citām vielām, ar košļājamo gumiju, sērkociņiem vai zobu bakstāmajiem sabojātas durvju slēdzenes) atbildīgi ir vecāki. 14-18 gadus veci jaunieši par savu rīcību ir atbildīgi paši – gan administratīvā, gan kriminālā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Arī bērnu klauvēšana pie mājokļu durvīm vai logiem ir personu miera un atpūtas traucēšana, kas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir sīkais huligānisms. Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu saskaņā ar Krimināllikuma 185.panta pirmo daļu ir paredzēta kriminālatbildība.
Uz sarakstu
