Valmierā viesojās Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisija
Trešdien, 6.aprīlī, Valmieras Valsts ģimnāzijā viesojās Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošā karoga komisijas pārstāvji, lai izvērtētu skolas ieguldījumu patriotiskajā audzināšanā un noteiktu, vai Valmieras Valsts ģimnāzija būs skola, kas arī uz nākamo mācību gadu saņems glabāšanā atjaunoto Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu.
Skolā viesojās Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, Cēsu domes deputāts, viens no Cēsu pulka rotas karoga atjaunotājiem Māris Niklass, Latviešu virsnieku apvienības biedrs, viens no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas veidotājiem Zigurds Irbe, Jaunsardzes vadītājs majors Broņislavs Mačuļskis, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skolas virsseržants Armands Loginovs un NBS Instruktoru skolas komandieris Sandris Gaugers.
Komisija atzinīgi novērtēja skolas centienus atkārtoti iegūt karogu savā īpašumā un izteica atzinību par paveikto šajā mācību gadā. Kā pastāstīja Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa, patriotiskās audzināšanas jomā ir darīts daudz. Šā mācību gada sākumā skolas 90 gadu jubilejas pasākumu ietvaros organizēta skolas absolventu tikšanās, izveidota īpaša izstāde skolas muzejā, veidoti atmiņu pieraksti. Valsts svētku pasākumu ietvaros skolā organizētas pilsoniskās nedēļas īpašās stundas "Kā sapnis – brīva Latvija". Skolas skolēni piedalījušies arī Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā un barikāžu atceres pasākumos. Tāpat izstrādāti vairāki skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi par novada un Latvijas vēsturi, veikts pētījums par laikraksta "Valmierietis" publikācijām par 1930. un 1939.gada Skolnieku rotas pasākumiem, izveidota dokumentāla filma un pētnieciskais darbs "Ārstes Ingas Bauskas stāsts par 1991.gada janvāra barikādēm". Radušās arī jaunas idejas par projektiem "Godu un cieņu katram Brīvības cīņu dalībniekam", kas tiks īstenots vasarā ar mērķi apzināt visus Lāčplēša kara ordeņa kavalierus Valmieras pilsētas kapos, kā arī paredzēts veidot kalendāru "Valmieras pilsētas un novadu vidusskolas – mūsu lepnums un gods".
"Skolēni šajās aktivitātēs iesaistās ar lielu interesi un aktivitāti. Var redzēt, ka viņiem ir svarīgi apzināties savas valsts, savas pilsētas un savas ģimenes vēsturi. Svarīgi, ka mēs to visu darām ne tikai paši priekš sevis, bet iesaistām šajos pasākumos arī plašāku sabiedrību, aicinot novērtēt un saglabāt mūsu visu vēsturisko mantojumu," atzīst Ineta Amoliņa. Vizītes laikā kopā ar Zemessardzes 22.kājnieku bataljona komandieri Māri Tūtinu tika pārrunāta arī gatavošanās 26.maija – Cēsu pulka skolnieku rotas karoga – svētkiem. Šogad pasākums būs īpaši nozīmīgs, jo Valmierā tiks atklāta piemiņas zīme skolnieku rotas dalībniekiem.
Jāpiebilst, ka karoga pārņemšana notiek katra mācību gada pirmspēdējā dienā, kad savulaik norisinājās ar karogu saistītie vēsturiskie notikumi. Tā saņemšanai var pieteikties ikviena piecu Vidzemes reģionu (Cēsu, Alūksnes, Valmieras, Limbažu un Valkas) skola , ja tai ir pietiekama motivācija un vēlēšanās popularizēt karoga ideju un patriotisko audzināšanu sabiedrībā. Kura no skolām uz nākamo mācību gadu iegūs atjaunoto karogu savā īpašumā, tiks noskaidrots 26.maijā Valmierā.
Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs darināts 1929.gadā, tā izgatavošanu finansiāli atbalstīja deviņas Vidzemes skolas no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Smiltenes, Alūksnes, Gaujienas. Karogs tika izgatavots par godu 1919.gada 6.jūnija Cēsu kauju 108 skolnieku rotas dalībnieku piemiņai. 70 no tiem bija valmierieši. Tā kā kauju laikā rotai nebija sava karoga, 1929.gadā, atzīmējot kauju desmito gadadienu, viens no skolnieku rotas dalībniekiem kopā ar domubiedru grupu rosināja izgatavot piemiņas karogu. Izgatavošanā iesaistījās iepriekš minētās skolas un tas ieguva ceļojošā karoga statusu, kuru katru gadu svinīgi nodeva kādai no iesaistītajām skolām. 1940.gadā tas tika nodots Latvijas vēstures muzejam. 1997.gadā Cēsu rajona padome ar Lāčplēša Ordeņa kavaliera meitas Astras Jansones atbalstu uzšuva karoga kopiju un 1998.gadā, atklājot Cēsīs Uzvaras pieminekli, tradīciju atjaunoja.
Uz sarakstu
