Top: Valmiera ir piemērota pilsēta uzņēmējdarbībai
Vai tirdzniecības nozarē ir jūtama vispārēja ekonomikas uzlabošanās? Vai cilvēku pirktspēja ir augusi?
Varbūt tas ir mans subjektīvs viedoklis, bet es nesaskatu šo ekonomisko augšupeju. Kaut vai pabraucot uz Igaunijas pusi - aiz Strenčiem uz Valku. Drīzāk izskatās pēc vēl dziļāka pagrimuma. Valmierā ir diezgan aktīva ražošana un situācija ir nedaudz labāka, bet tajā pat laikā pabraucot uz Cēsu pusi atkal neizjūt nekādu augšupeju. Gudras galvas valdībā apgalvo, ka ekonomiskā situācija uzlabojas. Ja Rīga ir Latvija, tad iespējams, ka tā ir.
Šis uzlabojums varētu būt sezonāla rakstura, arī tirdzniecībā vasarā ir lielāks preču noiets nekā ziemā, jo cilvēkiem vasarā ir daudz lielākas iespējas sameklēt pagaidu darbus, taču ziemā viņiem vairāk jādomā kā samaksāt augstos komunālos rēķinus. Vēl viena lieta, ka pēdējos gados cilvēki ir iemācījušies dzīvot no pabalstiem un aizmirsuši kā ir strādāt algotu darbu. Tāpat kursi, kurus piedāvā valsts nodarbinātības aģentūras - cilvēki it kā mācās, apgūst profesiju, taču galarezultātā ir iztērēts laiks, nauda, bet kvalitatīvu speciālistu nav.
Vai Jums sagādā grūtības piesaistīt kvalificētu darba spēku?
Te jāturpina jau iepriekš sacītais, ka tas sagādā lielas grūtības. Mēs savā uzņēmumā nemaksājam lieliskas algas, taču par ļoti mazām tās arī nevar nosaukt, un darbinieku saprast nevaram. Piemēram, mums Matīšos ir nepieciešams pārdevējs, tāpat Cēsu pusē ir vajadzīgi darbinieki, taču nav, kas nāktu, jo šis sociālais spilvens ir pieradinājis cilvēkus. Pabalstos viņi var saņemt gandrīz tik pat, cik strādājot.
Kā izjūtat atšķirību starp lielākiem veikaliem pilsētā un mazajiem lauku reģionos?
Cēsu pusē, mūsu veikala darbību ir ietekmējis konkurentu veikalu tīkls Maxima XX , kas atrodas gandrīz blakus. Mums nepārtraukti jādomā par savu piedāvājumu. Runājot par laukiem, ir sanācis tā, ka praktiski esam vienīgais veikals katrā konkrētā ciematā. Šādos gadījumos vietējiem iedzīvotājiem jau nav izvēles - viņi iepērkas pie mums. Tie veikali, kas vēl bez mums ir ciematos, bet nav nevienā veikalu tīklā, piedāvā augstākas cenas, līdz ar to pircēji izvēlās mūs. Cilvēki laukos ļoti izvērtē cenas - ja kādreiz viņi biežāk brauca iepirkties uz Valmieras pilsētu, tad šobrīd, izvērtējot cenas, viņi saprot, ka nekur nav jābrauc, jo to pašu preci par tādu pašu cenu var nopirkt vietējā veikaliņā.
Kādas ir pēdējā laika būtiskākās problēmas pārtikas tirdzniecības nozarē?
Tādas iekšējās problēmas vairāk saskatām ar preču piegādātājiem. Lai konkurētu ar lielajiem veikalu tīkliem ir ļoti jāiespringst uz cenu. Kā piemēru varētu minēt situāciju, kad atnāk jauns piegādātājs ar kādu jaunu produktu. Paņemot šo produktu ar tādu cenu, kā piegādātājs piedāvā, uzreiz varam prognozēt, ka šis produkts tirgū neaizies. Mums vēl garā pārrunu ceļā ir jāizcīna tāda cena, lai patērētājs pirktu produktu, un savukārt mēs varētu konkurēt ar lielo veikalu tīkliem. Tādēļ arī par vienu un to pašu produktu cenas veikalos atšķiras.
Otra lieta ir tā, ka mums visu laiku ir jākontrolē piegādātājs - vai prece ir atvesta, vai pareizā daudzumā, jo tikko piegādātāji jūt, ka mazāk tiek kontrolēti, tā atslābst - tā arī ir problēma ar ko saskaramies ikdienā.
Šobrīd var just iedzīvotāju bažas par to, ka saistībā ar eiro ieviešanu, tirgotāji pacels cenas, bet jāsaprot tas, ka pie šīs lielās konkurences tirdzniecībā, tirgotāji cenas necels, jo viņi gluži vienkārši nevar atļauties būt dārgāki par konkurentu. Tirgotāji vieni paši nevar pacelt cenas! Vispirms tie ir ražotāji un piegādātāji. Mēs cīnāmies ar piegādātājiem, lai viņi piegādā veikalam preci par zemāku cenu, jo mums ir savs noteiktais cenas pacēlums - uzcenojums, kas nemainās. Izņēmums, ja blakus veikalā šī prece ir par zemāku cenu, tad arī mēs cenu nolaižam.
Kādas tendences tirgū paredzat tuvākajā laikā?
Paredzam, ka nākotnē būs arvien lielāka cīņa un konkurence. Ir liela iespēja, ka izkritīs kādi mazie veikali un paliks daži lielie brendi Latvijā.
Vai ir vieta kādam jaunam spēlētājam?
Es neticu, ka ienāks kāds jauns tirgotājs, lai gan, ja tas ir kāds liels ārzemju investors, tad iespējams varētu izveidoties kāds jauns veikalu tīkls. Manuprāt, ka viens no vācu lielajiem veikalu tīkliem ir izteicis vēlmi ienākt Latvijā, kā tas izveidosies - to mēs redzēsim nākotnē.
Kā vērtējat valdības lēmumus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides attīstību?
Es teiktu tā, ja valdības lēmumi ir tādi, kas netraucē uzņēmējdarbībai, tad viss ir labi. Tikko tie sāk traucēt, tad jāsāk domāt. Piemēram, Konkurences padomes lēmumi par dominējošo stāvokli -ei nu izproti, kad tie sāks attiekties uz tevi, jo šie lēmumi ir interpretējami dažādi un, manuprāt, sāk raisīties viens otrs jautājums vai drīzumā tas neattieksies arī uz mazajiem tirgotājiem, kas ir apvienojušies vietējās tirdzniecības ķēdēs. Tāpat mūsu latviešu ierēdņu iztapības stilā daudzkārt pārvērtētās Eiropas Savienības regulas un prasības. Šobrīd valdībā ir diskusijas par to, vai alkoholu tirgot no 18 vai 21 gada vecuma. Lai cik dīvaini tas neizklausītos no tirgotāja, bet es esmu par to - jo vēlāk, jo labāk. Tātad - no 21 gada, tas tādēļ, lai jaunietis spētu izvērtēt dzīves pasniegto skaistumu arī bez alkohola, lai pāragri nepārtrūktu viņa dzīves pavediens alkohola reibumā neizvērtētā lēmuma pieņemšanā, arī tādēļ, lai 18 gadus sasniegušais nepirktu alkoholu saviem nepilngadīgajiem skolas biedriem, kuri varbūt vēl mazāk spēj izvērtēt reibumā pieņemtos lēmumus.
Kā Jūs vērtējat uzņēmējdarbības attīstību Valmieras pilsētā?
Es domāju, ka uzņēmējam nevajadzētu būt neapmierinātam, jo šeit viņam neviens netraucē un pilsētā saistībā ar Eiropas fondu līdzdalību ir daudz kas attīstījies, ir sakārtota infrastruktūra. Cits jautājums - ko tas prasīja no uzņēmēja, kamēr šī infrastruktūra tika veidota un piekļuve, piemēram, pie veikaliem bija ļoti traucēta.
Kopumā jāsaka, ka pilsēta aug un uzņēmējdarbībai ir piemērota.
Vai tuvākajā nākotnē plānojat paplašināt savu uzņēmējdarbību arī citos reģionos?
Laikam jau tomēr nē. Mēs gribam kontrolēt to, ko darām. Jā, ir daudzi uzņēmumi, kas ir izpletušies pa visu Latviju, taču domāju, ka mēs neizvērsīsimies tālāk par Cēsīm, Valmieru un Valmieras novadu.
Uz sarakstu
