Talsu novada muzejā gaidāma zemeņu izstāde
Zemeņu ogas ir vienas no pirmajiem vitamīnu avotiem pēc ziemas – tajās ir daudz C vitamīna. Lai uzņemtu dienā nepieciešamo C vitamīna devu un stiprinātu organisma imūnsistēmu, jāapēd tikai nedaudz vairāk par 100 gramiem zemeņu. Zemenes satur daudz vērtīgu vielu.
Ārstniecībā ogas izmanto jau kopš sen seniem laikiem. Pateicoties lielajam dzelzs daudzumam, tās veicina asinsriti un asiņu atjaunošanos, paātrina organisma vielmaiņas procesus. Zemenes satur daudz joda, tādēļ ieteicamas vēža un elpceļu slimību pacientiem. Tās samazina sāpes, iekaisumu un drudzi.
Arī šobrīd visplašāk mēs audzējam dārza lielogu zemeni, kas izveidojās 18.gadsimtā no divām Amerikas sugām – Virdžīnijas zemenes (Fragaria virginiana) un Čīles zemenes (Fragaria chiloensis). Ceļotāji tās atveda uz Eiropu. Dārzos augot blakus, ar laiku savstarpēji sakrustojās un izveidojās jauna hibrīdā suga ar lielākām ogām un labāku ražību. Tās piemērojās dažādiem audzēšanas apstākļiem.
Latvijā zemeņu audzēšana aizsākās 19.gadsimta beigās Rīgas Jūrmalā, kad tika ievestas pirmās šķirnes no Vācijas. Zemenes pieder pie rožu dzimtas zemeņu ģints Fragaria, kas nozīmē "smaržot". Zemenes mūs vilina ne tikai patīkamās garšas dēļ, bet arī brīnišķīgās smaržas dēļ.
Uz sarakstu
