Strīķe: Streļčenoks KNAB faktiski ir iznīcinājis

Strīķes vērtējumā, tā vietā, lai cīnītos pret korupciju, KNAB Streļčenoka vadībā tagad vēršas pret tiem, kuri ķer korumpantus, rosinot pret viņiem disciplinārlietas un dažus arī atlaižos. Šo darbinieku vietā tiekot mēģināts ielikt "hibrīdierēdņus", kuri tikai deldētu krēslus un īsti nestrādātu.

Strīķe izteicās, ka tagad par KNAB galveno korupcijas apkarotāju esot iecelts Jānis Roze, kuru neviens neesot īsti redzējis un nezinot, ko viņš dara.

Pēc Strīķes vārdiem, Streļčenoka darbošanās mērķis pašlaik esot atlaist vairākus darbiniekus, bet viņas mērķis - cīnīties par taisnīgumu.

Strīķe atkārtoti kritizēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstītos KNAB likuma grozījumus, kas pavērtu plašākas pilnvaras KNAB vadītājam.

Šis Saeimas sasaukums vēl mazāk nekā visi iepriekšējie parlamenti vēlas stipru un strādājošu KNAB, kas vēršas pret augsta līmeņa korupciju, viņiem pietiek ar iestādi, kas apkopo statistikas datus un aizpilda atskaites, deputātu rīcību kritizēja Strīķe.

Korupcijas apkarotāja kritizēja, ka atbalsta augsta līmeņa korupcijas apkarošanai trūkst arī no prokuratūras, kura pēdējos gados ir izvēlējusies būt par korupcijas lietu uzraugu, nevis palīdzēt izmeklēšanā.

Strīķe pieļāva, ka prokuratūra šādu pozīciju izvēlējusies, jo tā ir vieglāk un tas ļauj izvairīties no atbildības. Turklāt situāciju vēl sliktāku padarot, piemēram, Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera reizēm pāragrie komentāri, vēl pirms laika "pasludinot spriedumu" un norakstot kā bezcerīgas atsevišķas KNAB sāktās izmeklēšanas.

Strīķe uzsvēra, ka prokuratūrai lietu izmeklēšanā ir ļoti liela loma - tā var palīdzēt, bet var arī "norakt" lietu, nepamatoti to kavējot vai vienkārši nevēloties aktīvi iesaistīties izmeklēšanā.

Strīķe nesniedza skaidru atbildi, vai šā gada rudenī ir gatava kandidēt uz KNAB vadītāja amatu. Viņa izteicās, ka nelolo cerības iegūt Saeimas vairākumu uzticību.

Uz sarakstu