Strazds: Tekstilrūpniecības nozarē Latvijā trūkst darbinieku
"Latvijas lielākie plusi ir spēja kvalitatīvi, ātri saražot un piegādāt preci, jo ģeogrāfiski esam tuvu gan Eiropai, gan Krievijai, gan Skandināvijas valstīm," raksturojot tekstilrūpniecības tirgu, skaidro Strazds.
Viņš arī atzīst, ka, pamatojoties uz Krievijas saspīlēto politisko situāciju, Latvijas tekstilnozares tiešais eksports uz Krievijas tirgu šogad samazinājies tikai par 15%. "Cits jautājums, protams, ir eksporta apjoms uz tādām Eiropas valstīm kā Polija, Nīderlande, Vācija un citām, kas Latvijā saražoto preci tālāk eksportē uz Krieviju, tādējādi izraisot ķēdes reakciju, kas ietekmē arī Latvijas tirgu - samazinot eksporta apjomus," min Strazds.
Par spīti problēmām vieglās rūpniecības nozarē, šūšanas rūpniecībā darbvietu netrūkst. Piemērs Latvijā ir 2014.gadā darbību sākušais uzņēmums "Black Mammut", kas piedāvā vairāk nekā 200 darbvietu Rīgā.
Arī, atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, šuvējas specialitāte ir viena no pieprasītākajām Latvijā.
"Pateicoties sadarbībai ar Eiropas līderi profesionālo darba apģērbu ražošanas jomā - Zviedrijas uzņēmumu "Kwintet" -, mums ir pamats Latvijā izveidot jaunu lielas ražošanas jaudas šūšanas uzņēmumu. Spēcīgs izaicinājums situācijā, kad šuvējas profesija ir nepopulāra, ražošanā strādāt gribētāju maz un jauni speciālisti šajā jomā liels deficīts," norāda uzņēmuma "Black Mammut" dibinātāja Kristīne Rudzīte.
Rudzīte uzsver, ka laba speciālista alga mēnesī var sasniegt līdz 500-600 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī ir uzņēmumi, kas praktizē transporta izmaksu kompensācijas un citas motivācijas programmas. Pašlaik uzņēmumā strādā ap 60 darbinieku, sniedzot iespēju arī dažāda sociālā līmeņa un kvalifikācijas cilvēkiem.
Lai gan vakances šajā nozarē ir gan Rīgā, gan reģionos, lielākā problēma ir atrast kvalificētu darbaspēku. "Laikā, kad medijos izskan informācija, ka Latvijā - gan tās galvaspilsētā, gan reģionos - ir bezdarbs, tekstilrūpniecības nozarē situācija ir tieši pretēja. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras garajās bezdarbnieku rindās interese par darbu - ļoti pasīva," skaidro Rudzīte.
Otra problēma šajā nozarē ir apmācību iespējas. Profesionālās izglītības programmas ir neatbilstošas reālajai tirgus situācijai, jo neļauj ātri sagatavot šūšanas speciālistus. Strazds uzsver, ka trīs līdz četri gadi ir pārāk ilgs laiks, lai apmācītu jaunās šuvējas. Šo apmācības periodu galvenokārt paildzina fakts, ka līdzās profesijas apguvei jauniešiem ir jāapgūst arī vidējās izglītības programma.
"Situācijā, kad jaunie speciālisti vidējās izglītības programmu varētu apgūt vakaros un jau pēc gada profesionālās apmācības sākt darbu tekstilrūpniecības uzņēmumos, ieguvēji būtu gan uzņēmēji, gan jaunie darbinieki, kas jau no piecpadsmit, sešpadsmit gadu vecuma varētu sākt patstāvīgas darba gaitas," atzīst Strazds.
Uzņēmumi šo problēmu šobrīd mēģina risināt paši - strādāt gribētājiem piedāvājot apmācības. "Black Mamut" šāda tipa apmācības sāk šī gada jūnijā - aicinot pārkvalificēties arī citu profesiju speciālistus.
Strazds arī min, ka šobrīd sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un nozares speciālistiem tiek sākts process, kas sekmēs izmaiņas profesionālās izglītības ieguvē.
Rudzīte skaidro, ka šuvēju arodam Latvijā ir vairāk nekā simts gadu sena vēsture un spēcīgas tradīcijas, tāpēc ir vērts mainīt sabiedrības domas par šīs profesijas prestižu. Šobrīd to ir iespējams izdarīt ar atbilstošu personāla un uzņēmuma attīstības politiku, veidojot darbiniekiem labvēlīgu sociālo vidi un darba stabilitāti.
Uz sarakstu
