Skauti no Valmieras dalību pasaules skautu džamborejā uzskata par vērtīgu pieredzi
"Pasaules džamboreja notiek reizi četros gados, tāpēc uz to kā Latvijas pārstāvjus sūtam skautus no vienībām, kas ir sevi pierādījušas vislabāk. Lielā mērā tas ir atkarīgs arī no pašu skautu un viņu vecāku apņēmības – džamborejai nepieciešama nopietna gatavošanās, kā arī zināmi naudas līdzekļi," norāda skautu vadītājs Ivars Šmits.
Viņš atzīmē, ka džamboreja ir pasaules skautu lielā nometne, kas kopš 1920. gada reizi četros gados notiek kādā no pasaules valstīm. To var salīdzināt ar olimpiskajām spēlēm. "Piedalīties Pasaules skautu džamborejā ir katra skauta un gaidas sapnis, tā ir iespēja izdzīvot skautisma un gaidisma vispasaules garu un pārstāvēt savu valsti," norāda I.Šmits.
Viens no Latvijas pārstāvjiem, valmierietis Pēteris Murīss apstiprina, ka tā patiešām ir lielākā nometne, uz kuru kā skauts var aizbraukt vienu reizi. Viņš norāda, ka pastāv iespēja braukt arī uz nākamajām džamborejām, taču tad jāpiedalās kā darbiniekam vai kontingenta vadītājam.
Jaunieši no Valmieras iegūto pieredzi vērtē kā ļoti vērtīgu. "Džamborejas laikā ieguvu iemaņas sadarboties ar citu valstu skautiem, tāpat iepazinu arī dažādas kultūras, vislabāk tieši Nepālas un Indonēzijas kultūras, jo ar šo valstu iedzīvotājiem dzīvojām kopā," stāsta Pēteris Murīss. Viņš piebilst, ka visspilgtāk no džamborejas palikusi atmiņā atklāšanas ceremonija, jo abiem ar Pēteri Gredzenu bijis tas gods tajā ienest Latvijas karogu.
Pēterim Gredzenam no džamborejas visspilgtāk atmiņā palikuši tie vakari, kad varējis vienkārši par neko nedomājot sēdēt ap ugunskuru kopā ar citiem cilvēkiem no dažādām pasaules malām un dziedāt dziesmas, vai spēlēt kādu spēli. Arī viņš uzsver, iegūtās pieredzes vērtību: "Tā bija iespēja iepazīties ar citu tautu kultūrām un redzēt citādāku dzīves stilu, kā arī iepazīt dažādus cilvēkus un tas arī ir tas galvenais ko katram no džamborejas vajadzētu paņemt sev līdzi. Tāpat tā bija arī lieliska iespēja praksē pielietot skolā apgūtās angļu valodas zināšanas," saka Pēteris Gredzens.
I.Šmits norāda, ka džamborejas laikā skauti dzīvoja 580 hektāru lielā telšu pilsētā, kurā viņiem bija iespēja piedalīties daudzās nodarbībās, kas balstītas uz trim elementiem: tikšanās, daba un vienotība. Džamborejas nodarbību programma palīdzēja skautiem saprast pasaules dažādību, kā arī izprast vienam otru. Džamborejā tika uzsākta vispasaules miera vēstnešu kampaņa "Messengers of Peace". Skauti izprata pienesumu, ko pasaules skautu kustība dod mieram visā pasaulē un mācījās katrs dot savu ieguldījumu atgriežoties mājās. Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un Zviedrijas karaliene Silvija abi apmeklēja džamboreju un būtiski atbalstīja šo kampaņu. Atbalstot skautisma mērķus, vairākas prominences, tai skaitā vairāku valstu vēstnieki, kā arī Dānijas, Somijas un Zviedrijas premjerministri apmeklēja šo nometni.
Skauti ar būtiskām kultūru atšķirībām džamborejas laikā kļuva par draugiem, tādējādi pierādot, ka skautisms ir miera un saticības spēks tautu starpā. Valstīm, kuras nespēj savstarpēji vienoties, ir jāmācās no saviem skautiem. Šīs džamborejas iezīme, kas saliedēja skautus, bija nodarbību nometne "Camp In Camp". Tā deva iespēju jauniešiem jauktos kopos diennakti nometņot kopā ar zviedru skautiem un iepazīt tradicionālu zviedru skautu nometni, informē I. Šmits.
Uz sarakstu
