Šī gada spilgtākie notikumi Vidzemē

1.decembrī valsti pāršalca ziņa, ka Lielvārdes novada domes nu jau bijušais priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) iesniedzis iesniegumu Valsts kasē, kam pievienots vekselis par naudas summu 200 miljoni eiro. Pašvaldībā par to netika informēts neviens darbinieks vai deputāts. Bijušais domes priekšsēdētājs to darījis vienpersoniski. Kā atklāja pats Āboliņš, cenšoties piesaistīt pašvaldībai investoru, viņš kā pašvaldības priekšsēdētājs paudis savu labo gribu, ka pašvaldībai naudas līdzekļi ir nepieciešami un ka tā tos patiešām var arī apgūt un izlietot atbilstoši mērķiem. Pēc šī notikuma nākšanas atklātībā Āboliņš atkāpās no priekšsēdētāja amata, savukārt pašvaldības domes deputāti pēc notikušā nolēma Āboliņam anulēt paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs. Par notikušo Finanšu ministrija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un prokuratūrā. Arī pašvaldība vērsās tiesībsargājošās iestādēs.

Šajā gadā Vidzemē tika nomainīts ne tikai Lielvārdes, bet arī Limbažu, Gulbenes un Beverīnas pašvaldību priekšsēdētāji. 28.maijā tika lemts par Limbažu domes priekšsēdētāja Māra Beļaunieka (V) atbrīvošanu no amata. Mēra nomaiņu ierosinājuši četri no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ievēlētie deputāti, kā arī divi no Vidzemes partijas un divi no Reformu partijas ievēlētie deputāti. Kā pamatojums tam tika minētas problēmas komunikācijā ar darbiniekiem un Beļaunieka vadīšanas stilā. Beļaunieka vietā tika ievēlēts Didzis Zemmers (ZZS), kurš iepriekš pildīja domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu. Savukārt 22.augustā, notika ārkārtas domes sēde, kurā no amata atbrīvota līdzšinējā Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale ("Abulieši"), bet viņas vietā ievēlēts Sandris Brālēns ("Beverīnas spēks"). Purgales gāšana no amata tika pamatota ar plaisu starp izpildvaru un lēmējvaru. Purgales personiskās īpašības neesot viņai ļāvušas deleģēt dažādus pienākumus, tāpēc novadā vara bijusi vienas personas rokās, sacījis jaunais pašvaldības vadītājs. 24.septembrī veselības stāvokļa dēļ no amata atkāpās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse) un viņa vietā stājās Andris Apinītis (Reģionu alianse). Savukārt Lielvārdē, kurā pašlaik notiek diskusijas par to, kurš deputāts nākamais ieņems novada domes priekšsēdētāja amatu, šogad nomainīti jau divi mēri. 30.jūnijā ar vienas balss pārsvaru no amata atbrīvoja ilggadējo pašvaldības vadītāju Aivaru Trosku (Reģionu alianse). Kā iemesls viņa atbrīvošanai tika minēts uzticības zaudēšana koalīcijā. Daļa koalīcijas sapratusi, ka nu jau bijušais priekšsēdētājs bieži vien pieņēmis tādus lēmumus, kas vairāk kaitēja pašvaldībai un tās iedzīvotājiem, nekā uzlaboja to. Viņa vietā stājās Jānis Āboliņš kurš atkāpās no amata 200 miljonu vērtā vekseļa dēļ.

Kā šī gada vienu no lielākajām Vidzemes pašvaldību veiksmēm jāmin Valmieras pilsētas pašvaldības teritorijas palielināšana - tai tika pievienotas septiņas Beverīnas novada zemes vienības ar kopējo platību 117,4 hektāri (ha). Galvenais iemesls Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu maiņai bija Valmieras attīstības plānošanas dokumentos paredzētā industriālā parka izveide, kam bija nepieciešama vismaz 50 ha liela zemes platība. Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), pirmais uzņēmums Valmieras industriālajā parkā varētu sākt darbu ne ātrāk par 2017.gada otro pusi.

Pozitīvas pārmaiņas šogad piedzīvojis arī Vecpiebalgas novads - 24.martā tika sākti autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona būvdarbi. Šī ceļa posms kļuva slavens, pateicoties iedzīvotāju rīkotajai akcijai "Vecpiebalgas ceļam būt". Turklāt kāda desmit gadus veca meitene uzrakstīja vēstuli toreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V). Darbus veic SIA "8.CBR", un tos paredzēts pabeigt nākamgad. Darbu izmaksas ir 9,4 miljoni eiro plus pievienotās vērtības nodoklis. Ceļa būvniecībai līdzfinansējums rasts Eiropas Reģionālās attīstības fondā.

Šogad Vidzemē notika arī viens no traģiskākajiem satiksmes negadījumiem, kas izraisīja plašas sabiedrības diskusijas par drošību uz ceļiem un normatīvu ievērošanu. 26.augustā uz ceļa Gulbene-Smiltene notika divu automašīnu sadursme, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tostarp divi bērni. 1967.gadā dzimis vīrietis, vadot kādam Smiltenes uzņēmumam piederošu kravas automašīnu MAZ, izbrauca no mazāk svarīga ceļa un nepalaida pa galveno ceļu braucošo automašīnu "Audi 100", kā rezultātā notika sadursme. Avāriju izraisījušo kravas automašīnu saimnieks bija noņēmis no uzskaites, savukārt automašīnas vadītājam bija liegts piedalīties satiksmē līdz 2017.gadam.

Būtiskas pārmaiņas medicīnas pakalpojumu jomā šogad skāra iedzīvotājus Ogres pusē. No 1.aprīļa Ogres pilsēta, kas iepriekš ietilpa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā, tika pievienota dienesta Zemgales reģionālajam centram. Kā uzsvēra SIA "Ogres rajona slimnīca" galvenais ārsts Jānis Trops, pievienošana pacientus neskar un hospitalizācijas plāni palika tie paši. Ogres rajona slimnīcas statuss saglabājies, slimnīcā arī turpmāk tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, tostarp tiek sniegti dzemdību pakalpojumi. Savukārt pacientus ar īpaši smagām traumām nogādās uz atbilstošu slimnīcu Rīgā. Izmaiņas saistītas ar strukturālām pārmaiņām, kas nozīmē, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un automašīnas administratīvi pārgāja Zemgales reģionālā centra pakļautībā.

Neveiksmīgs gada sākums izvērtās Madonas novadam. Naktī uz 9.februāri Madonas novadā dega granulu rūpnīca, kas ir daļa no kokapstrādes kompleksa "Kokapstrādes grupa". Tas ir ļoti svarīgs uzņēmums Madonas novadam, jo ir lielākais novadā gan pēc apgrozījuma, gan pēc nodarbināto skaita. "Kokapstrādes grupas", kurā iekļauti vairāki kokapstrādes uzņēmumi, pamatnodarbošanās ir līmēta bezzaru materiāla ražošana, tāpēc granulu un brikešu ražošana ir tikai daļa no šī uzņēmuma. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 200 darbinieku.

Milzīgu izbrīnu šogad neizraisīja kārtējie plūdi Ogrē. 14.janvāra vakarā strauji cēlās ūdens līmenis Ogres lejtecē Ogresgala pagasta teritorijā, applūdinot zemākās vietas. Ogres lejtecē ledus sastrēgums saglabājās vairāku kilometru garumā. Ogres upes krastā, dārzkopības sabiedrības "Dārziņi" apkārtnē, applūda desmit līdz 12 ēkas. Taču šis gads ogrēniešiem vieš cerības uz situācijas uzlabošanos, jo 2.decembrī tika atklāts rekonstruētais Ogres upes aizsargdambis, kas samazinās augstu plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētas teritorijā. Plānots, ka ar Ogres upes aizsargdambja atjaunošanu būs iespējams nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi, saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, kā arī vides aizsardzību. Īstenotais projekts Ogrē ir pirmais apstiprinātais projekts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, par kuru 2015.gada 28.jūlijā Ogres novada pašvaldība un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēdza vienošanos ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,23 miljoni eiro, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, bet 15% - pašvaldības līdzfinansējums.

Atšķirībā no gada sākuma un plūdiem Ogrē, vasarā un rudenī tika ziņots, ka Vidzemes augstienē un arī citviet Vidzemē, mājās, kurās ūdeni ņem no akām, iestājusies krīze - akas ir izžuvušas. Līdzīga situācija Latvijā esot piedzīvota pagājušā gadsimta 50.gados. Meteorologu novērojumi liecina, ka pirmajos divos šī gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas. Oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz 100 gadus senā vēsturē. Vairākas pašvaldības solīja palīdzēt iedzīvotājiem ar dzeramā ūdens piegādēm.

Uz sarakstu