Sāpes krustos – dzīvesveida un darba slodzes indikators

Turpinām sarunas ar neiroloģi Sandru Vestermani. Šoreiz runāsim par muguras sāpēm.

Muguras sāpes var būt ļoti dažādas gan pēc izcelsmes, lokalizācijas, ilguma un smaguma. Mēs šoreiz runāsim par nespecifiskām muguras lejas daļas sāpēm vai krustu sāpēm, kuras dzīves laikā var skart līdz pat 40 procentiem cilvēku. Šīs sāpes ir saistītas ar muskuļu un/vai locītavu pārmērīgu mehānisku sasprindzinājumu un pārslodzi.
Tās raksturo

- muguras sāpes zem ribu loka un virs sēžas rajona,

- nav norādījumu par specifiskiem cēloņiem (piemēram, diska trūces, iekaisuma, traumas),

- akūtas muguras sāpes – sešas līdz divpadsmit nedēļas,

- hroniskas muguras sāpes un tādas, kas bieži atkārtojas, – ilgāk par 12 nedēļām, 

- iespējama ļoti dažāda sāpju intensitāte un raksturs,

- iespējami citi pavadošie traucējumi.

Kā saprast, no kā sāp mugura? Kas jāpārbauda vispirms? 

Izjautājot pacientu, jānoskaidro, vai nav muguras trauma, audzēji, infekciozie procesi, nervu saknīšu saspiedums (diska trūce u.c.), objektīvi izmeklējot un, ja nepieciešams, veicot precizējošus izmeklējumus, lai varētu veikt mērķtiecīgu ārstēšanu.

Pēc tam jānovērtē psihiskie riska faktori: depresija, distress (negatīvais stress), profesionālie riska faktori: fiziski smags darbs, monotonas darbības, vibrācijas ekspozīcija, zema profesionālā kvalifikācija, neapmierinātība ar savu darbu, darba vietas zaudējums, aizvainojošas attiecības darba vietā, hroniskas konflikta situācijas darbā (mobings).

Kādi ir veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījumi? 

Lai veiksmīgi ārstētu, pacients ir jāaktivizē, jānovērtē iespējas izmantot dažādas terapijas metodes (medikamentus, fizikālu un kustību terapiju), jāsaskaņo terapijas plāns, ņemot vērā pacienta un speciālistu komandas prioritātes. Nepieciešama pacienta sapratne un gatavība aktīvi līdzdarboties. Medikamentozā terapija tikai atbalsta ne-medikamentozos pasākumus, lai varētu agrīni apgūt parastās aktivitātes un atgriezties sociālajā apritē. Īpaša nozīme ir ārsta paskaidrojumiem, kuriem jābūt pacientiem pieejamiem.

Tātad muguras sāpes var ārstēt arī bez medikamentiem?

Jā, muguras sāpes palīdz novērst kustību terapija (piemēram, vingrošana). Adekvāta individuāla informēšana un konsultēšana. Iespējamas darbības: masāža kombinācijā ar kustību terapiju ("Muguras skola" – ergonomikas un vingrojumu apmācība), relaksācijas metodes (piemēram, progresīvā muskuļu relaksācija), fizioterapeita manipulācija/mobilizācija, siltuma terapija kombinācijā ar aktivējošiem pasākumiem, ergoterapeitiski pasākumi u.c.

Ja slimniekam tomēr nepieciešami medikamenti, kādi tie ir? 

No medikamentiem var izmantot tradicionālos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, kā piemēram, "Ibuprofenu", "Diklofenaku" un citus, tikai zemākajās to iedarbīgajās devās un tik īslaicīgi, cik iespējams iekšķīgi (ne injekcijās!).

Būtiskas profilaksē ir fiziskas kustības ar mērķi saīsināt sāpju epizodes un darba nespēju. Pacients ir jāizglīto, stāstot par muguras sāpju cēloņiem, sāpju profilaksi un ārstēšanas iespējām. Iesaku veikt ergonomiju uzlabojošus pasākumus darba vietā, tas ir, iekārtot ērtu darba vietu, iemācīties arī ergonomiski pareizi uzvesties  ikdienā – gan darbā, gan  mājās.